Vēl augusta pēdējā diena.
Vēl zvaigznes un āboli krīt.
Sirds vasarai ardievas pamāj-
Uz skolu man jāiet rīt.
Vēl jāieliek ceļasomā
Kāds sapnis, ko piepildīt,
Un kāda iesākta doma
Par to, kas būšu es rīt.
Lai sakrātā saules gaisma
Man palīdz ik dienu, ik brīdi
No iesāktā nenovērsties
Un vienmēr teikt možu "labrīt!".
Un lai šai dienā pēc gadiem,
Kad zvaigznes un āboli krīt,
Es atzīšos kaut vai sev vienam,
Ka gribas uz skolu iet rīt.
Uz skolu man jāiet rīt.
Vēl jāieliek ceļasomā
Kāds sapnis, ko piepildīt,
Un kāda iesākta doma
Par to, kas būšu es rīt.
Lai sakrātā saules gaisma
Man palīdz ik dienu, ik brīdi
No iesāktā nenovērsties
Un vienmēr teikt možu "labrīt!".
Un lai šai dienā pēc gadiem,
Kad zvaigznes un āboli krīt,
Es atzīšos kaut vai sev vienam,
Ka gribas uz skolu iet rīt.
(Marika Svīķe)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru