Pēc 2009. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) aptaujas rezultātiem Latvijā ir 17,6% skolēnu piecpadsmit gadu vecumā, kuriem ir zemi sasniegumi lasīšanā. Igaunijā šādu skolēnu ir 13,3%, bet Lietuvā - 24,4%. Salīdzinājumā ar 2000. gada PISA datiem Latvijai veiksmīgāk nekā citām valstīm - par 12,5% - ir izdevies samazināt nepietiekami labi lasošo skolēnu skaitu.
Eksperte S.Tretjakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja, kas līdzdarbojusies Euridice pētījumā, stāsta: '' Salīdzinošie lasītprasmes pētījumi atklāj, ka Latvijā motivācija lasīt bērnu vidū ir viszemākā. Lasītprieku var veicināt, iesaistot bērnus interaktīvās lasīšanas programmās, lasīšanas kampaņās, kas apvieno skolu un publisko bibliotēku resursus.
Apzinoties lasīšanas nozīmīgumu izglītības un konkurētspējas kontekstā , būtu jāveido ciešāks kontakts starp skolu, publisko bibliotēku un vecākiem.
/Eurydice pētījums: Eiropas valstīs vairāk jāveicina lasītprasme,
http://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/eurydice/eurydice_jaunumi/?text_id=8088/
Kā veicināt bērnos lasītprieku un radīt ziņkāri par grāmatām? Kā bibliotēkā uzrunāt jauniešus, kuriem internets ir kļuvis par brīvā laika sastāvdaļu?
Bibliotēkas apmeklējuma un izsnieguma skaits nesamazinās,bet lasošo bērnu skaitam ir tendence samazināties. Bērniem mazinās interese par grāmatām, un tā drīzumā varētu kļūt par diezgan aktuālu problēmu.
Interesi par lasīšanu un grāmatām nedrīkst uzspiest, bet tā jārosina agrā bērnībā , kad lasām priekšā , stāstām pasakas, skatāmies kopā grāmatu ilustrācijas. Liela nozīme ir vecāku ieinteresētībai. Mājās bieži tiek maz lasīts un tādējādi bērni nesaņem lasīšanu rosinošo impulsu.
Arī bibliotēka cenšas rosināt bērnos vēlmi lasīt grāmatas. Bērnudārza'' Zvaniņos'' bērni nāk iepazīties ar bibliotēku, aptaustīt neparastu grāmatu vākus, aplūkot ilustrācijas un zīmējumus. Tikai tā var panākt interesi par lasāmo vielu. Skolas vecuma lasītāji darbojas lasīšanas mērķprogrammā ''Bērnu žūrija'' . Pietiekoši labs stimuls, lai bērni vairāk lasītu! Bērniem patīk, ja uzklausa un ņem vērā viņu spriedumus un domasJaunās tehnoloģijas izvirza prasības pēc citām prasmēm - kritisks vērtējums un māka atlasīt atbilstošo informāciju, lai to varētu izdarīt, arī daudz jālasa un jāizvērtē.
Lasītprasme ir vērtību sistēmas veidotāja - rosina domāt, analizēt, kritizēt.
Viennozīmīgi pateikt, ka bērnu lasītāju skaits samazinās, es par mūsu bibliotēku nevarētu. Gaidot uz brīvo datoru, bērni arī tad palasa. Meitenes lasa žurnālus ''Avene'', ''Sīrups''. Puiši – ''Ilustrētā junioriem''. Reta reize ir tāda, ka bērni aiziet bez grāmatas. Lasa arī skolai nepieciešamo obligāto literatūru.
Jaunieši bibliotēkā ir īpaša grupa, kas prasa lielu bibliotekāra uzmanību un pacietību. Viņi nav tie klusākie un pacietīgākie bibliotēkas lietotāji, bet ir jāmēģina viņus izprast un atbalstīt. Tikai tad var izveidoties sapratne un sadarbība. Ikdienā viņi nav tie, kas klusi meklē sev interesējošu lasāmvielu, viņi meklē pēc vienaudžu satikšanās vietas, interesējas par jaunām tehnoloģijām, mēģina atrast sev interesantu nodarbi sēžot pie datora.Gaidot rindā uz datoriem, palasa avīzes, žurnālus, pašķirsta enciklopēdijas. Meitenes pusaudzes lasa skolas romānus,St.Meijeres romānus, romānu triloģiju ''Bada spēles''. Interese uz grāmatu tomēr nezūd!
Jāmeklē jaunas iespējas darbā ar bērniem, sevišķi piedomājot par bibliotēkas piedāvājumu pusaudžiem un jauniešiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru