Un mazs, smaidošs foto...

Senie grieķi uzskatīja, ka redzēt nozīmē zināt. Pie tādas pašas atziņas ir nonākuši arī mūsdienu neirofiziologi, atklājot, ka vairāk nekā pusi mūsu smadzeņu garozas aizņem redzes funkcija. Milzīgu informācijas daudzumu uztveram no vizuālā materiāla, tāpēc ir tikai loģiski, ka fotogrāfija ir viens no emociju izpausmes veidiem. Pasaulē fototerapijas sākums meklējams jau 20 gadus pēc fotografēšanas izgudrošanas, tātad pirmās terapijas metodes sāka attīstīties jau ap 19. gadsimta vidu. Latvijā šī mākslas terapijas apakšnozare ir salīdzinoši jauna un tās aizsācēja ir psiholoģe Solveiga Siliņa. Pašreiz Latvijā ir tikai daži praktizējoši fototerapijas speciālisti.

Bilde – pagātnes lieciniece

Fototerapija, būdama viena no mākslas terapijas nozarēm, palīdz cilvēkam harmonizēt garīgo pasauli, sakārtot attiecības ar citiem. Iespējas neaprobežojas tikai ar grupu vai individuālo terapeitisko darbu, fototerapiju pielieto, arī strādājot ar bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem un dažādām sociālajām grupām.

Fotogrāfija ir simbolisks iekšējo sajūtu atspoguļojums, uz kuru skatoties vieglāk noņemt iekšējos aizsardzības filtrus, atklāt atmiņu saistību ar pašreizējām jūtām, domām, vēlmēm. Daudzi cilvēki, glabājot vecas fotogrāfijas, reti kad aizdomājas, ko tās viņiem nozīmē. Tomēr momentuzņēmus parasti uzņem svarīgos dzīves brīžos, tāpēc tie asociējas ar noteiktām cilvēkam būtiskām emocijām. Fotogrāfija ir kā tilts uz cilvēka pagātni, kas palīdz atcerēties ļoti senus un pat no apziņas izstumtus un aizmirstus brīžus. Ar terapeita palīdzību fototerapijas laikā klients paskaidro, ko viņam nozīmē konkrētās fotogrāfijas jēga.

Kā tas notiek?

Fototerapijā var izmantot savas iepriekš uzņemtās fotogrāfijas, foto no ģimenes albuma, mīļākās fotogrāfijas no žurnāliem. Cilvēks var fotografēt pats vai lūgt to izdarīt kādam citam. Visi šie fotoattēlu veidi sniedz informāciju par cilvēku, kurš ar tiem pēc tam strādā kopā ar savu terapeitu. Turklāt, fotografējot pašam, nav svarīgi, cik labas ir iemaņas un prasmes. Svarīgs ir rezultāts – tas, kas redzams attēlā un kā to pats uztver un izmanto. Fotografējot cilvēks ir šeit un tagad, jo fotografēšanas brīdis liek koncentrēties un izdarīt izvēli. Tagad, kad jaunās tehnoloģijas ļauj ar bildēm apmainīties, izmantojot interneta starpniecību, fototerapijai prognozē strauju attīstību. Nav izslēgts, ka beidzot internetā varēs arī ārstēt dvēseli!