Miķeļi ir ziemas sākuma svētki, ko svin 29.septembrī. Šī diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. (Vārds Miķelis ir radies no vārda Mihaels, kas nozīmē 'dievam līdzīgs'.) Tomēr daudzām tautām, tāpat kā latviešiem, šie svētki tiek svinēti ar citu nozīmi. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.Par Jumi - laimes nesēju ir daudz ticējumu un tautas dziesmu:
*Divžuburainā vārpa, Jumis, jāglabājot, ja izdodoties viņu kādreiz tīrumā atrast, jo tad saimniekam nākot svētība. *Divžuburaino vārpu (Jumi) glabā, jo tā esot atradēja laime un esot arī uz bagātību. *Jumja vārpu vajagot glabāt makā, tad naudas nekad netrūkstot.
Jumīts kūla Jumalīti,Aiz matiem turēdams,Kam necepa biezu klaipu,Kam karašas plikšķināja.
*Divžuburainā vārpa, Jumis, jāglabājot, ja izdodoties viņu kādreiz tīrumā atrast, jo tad saimniekam nākot svētība. *Divžuburaino vārpu (Jumi) glabā, jo tā esot atradēja laime un esot arī uz bagātību. *Jumja vārpu vajagot glabāt makā, tad naudas nekad netrūkstot.
Jumīts kūla Jumalīti,Aiz matiem turēdams,Kam necepa biezu klaipu,Kam karašas plikšķināja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru