Rāda ziņas ar etiķeti Lpb. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Lpb. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2018. gada 29. aprīlis

Latvijas bibliotēkās sākas erudīcijas konkursa „Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!” 2. kārta

Wallpaper 2.karta



Šī gada 23. aprīlī Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās sākas erudīcijas konkursa „Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!” 2. kārta “Latvijas simtgade. Vietas”. No 23. aprīļa līdz 18. maijam aicinām Latvijas iedzīvotājus atkal doties uz sev tuvāko bibliotēku, šoreiz – lai izzinātu vēsturiski nozīmīgas vietas savā valstī,  pilsētā, novadā vai pagastā un lai pastāstītu savu stāstu saistībā ar tām.
Kopumā konkurss norit no 2017. gada 6. novembra līdz 2018. gada 23. novembrim, tas ir veltīts Latvijas simtgadei un notiek trijās tematiskās kārtās “Latvijas simtgade. Notikumi”, “Latvijas simtgade. Vietas” un “Latvijas simtgade. Cilvēki”.   
Papildinformācija, nolikums un jautājumi konkursa kārtu norises laikā atrodami vietnē www.news.lv. Konkursu piedāvā uzņēmums “Lursoft IT” un Kultūras informācijas sistēmu centrs. Uzvarētāji savā īpašumā saņems vērtīgas balvas.
Tāpat kā konkursa 1. kārtā interesentiem jādodas uz sev tuvāko vai tīkamāko bibliotēku, jo konkursa dalībniekiem jābūt reģistrētiem bibliotēku lasītājiem. Sacensība tiek piedāvāta vienlaikus divās kategorijās – “Radošajiem”, kuriem jāuzraksta eseja par attiecīgās kārtas tēmu, un “Erudītajiem”, kuriem jāatbild uz jautājumiem, atbildes meklējot Lursoft laikrakstu bibliotēkā (www.news.lv). Konkursa dalībnieki drīkst izmēģināt savas prasmes un zināšanas gan radošajā, gan erudīcijas jomā un piedalīties abās kategorijās vienlaicīgi.
Paralēli savā starpā sacenšas arī bibliotēkas par aktivitāti, proti, par to, cik no katras bibliotēkas konkursā piedalās procentuāli lielākais lasītāju skaits. Konkursa noslēgumā tiks suminātas piecas aktīvākās bibliotēkas (pa vienai no katra reģiona – Rīga un Pierīga, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Kurzeme), kuras saņems vērtīgas pārsteiguma balvas.
Erudīcijas un radošuma konkursa dalībnieku rezultāti tiek vērtēti katrā konkursa kārtā atsevišķi, un balvas saņem attiecīgās kārtas noslēgumā. Savukārt bibliotēku aktivitāte tiek noteikta visa konkursa garumā līdz pat 3. kārtas beigām, un to izvērtēs, ņemot vērā visu triju kārtu rezultātus.
“Dalība konkursā “Latvijai – 100. Domā. Izzini. Stāsti!” ir veiksmīgs veids, kā ne tikai pieminēt 100. gadskārtu, kopš dibināta mūsu valsts, bet arī izglītoties un meklēt avotos, ar ko šie simts gadi Latvijas vēsturē ir piepildīti, kādi izcili cilvēki šajā laikā dzīvojuši, kādi notikumi risinājušies. Tā kā konkurss notiek Latvijas publiskajās bibliotēkās, tad visa piekļuve informācijai konkursa dalībniekiem ir pieejama bez maksas, turklāt vēl ar bibliotekāra atbalstu,” uzsver Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone. 

Konkursa 1. kārtā erudīcijas sacensībā piedalījās 950 dalībnieki, savukārt kategorijā “Radošajiem” tika iesniegtas 23 esejas. Visaktīvāk tika pārstāvēts Vidzemes reģions, no kura konkursā iesaistījās trešā daļa no dalībnieku kopskaita jeb 333 bibliotēku lietotāji. Bibliotēku konkurencē pēc 1. kārtas priekšgalā izvirzījusies Liezēres pagasta Mēdzūlas bibliotēka ar 53 dalībniekiem, savukārt otrajā un trešajā vietā attiecīgi Apes bibliotēka ar 38 dalībniekiem un Pļaviņu novada bibliotēka ar 35 dalībniekiem.

ceturtdiena, 2018. gada 29. marts

'' Atmiņa- vārti uz nākotni!''


Jau vairākus gadus ļoti populāra ir savas dzimtas vēstures izzināšana. Daudzi cilvēki velta pamatīgas pūles, lai atrastu ziņas par saviem senčiem un izveidotu ciltskoku. Mūsdienās arhīva ziņas ievākt ir krietni vieglāk nekā agrāk, tomēr ir dažādas nianses, kas jāzina, veicot pētniecību.





Jau aptuveni desmit gadus ar ciltskoka veidošanu ir aizrāvies demogrāfs Ilmārs Mežs

Izveido ciltskoku, uzzini , kas ir tavi senči, kur ir tavas saknes

pirmdiena, 2018. gada 12. marts

trešdiena, 2018. gada 7. februāris

No bibliotēkas krājuma...



Bibliotēkas fondā ir pirmā izdevuma grāmata, novadnieka
gimenes dāvinājums bibliotēkai. Ir iznācis izdevniecībā ''Jumava" atkārtots grāmatas  izdevums.
Edgara Imanta Siliņa "Lielo patiesību meklējumi" ir izcila latviešu zinātnieka - organisko cietvielu fizikas skolas izveidotāja Latvijā - ļoti personisks un tādēļ uzrunājošs stāsts par viņa paša patiesības meklējumiem mūža garumā. Neatkarīgi no tā, kādas patiesības tikušas atklātas pirms mums, sava patiesība, sava dzīves izpratne un dzīves garša katram ir jāatrod pašam. Taču ir labi, ja šajos meklējumos gadās sastapt labu skolotāju, kāda ir Edgara Imanta Siliņa grāmata.
Mārcis Auziņš,
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors
Edgars Imants Siliņš ar savu smalkjūtīgas mīlestības un tolerances attieksmi pret ģimeni, līdzcilvēkiem, pret savu zinātnieka un filozofa misiju ir ne vien meklējis lielās patiesības, bet arī atradis vienu no būtiskākajām, pierādījis ar savu dzīvi un darbu, varbūt pats to neapzinādamies, ka ir iespējama harmonija, kur mīlestība, zināšanas un darbs ir ideālās proporcijās, kas veidojusi viņa paša personību./Māra Rikmane,



Edgars Siliņš (1927.g.21.martā Līgatnē “Veclapsās”
-1998,Paltmales kapi)
fiziķis,Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis,LZA Fizikālās enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs,LZA Lielās medaļas laureāts.170 zinātnisku darbu,to skaitā 6 Latvijā un ārzemēs izdotu monogrāfiju autors.1998.gada pavasarī pabeidza fundamentālu monogrāfiju''Lielo patiesību meklējumi-esejas par ideju un paradigmu vēsturi''
(novadpētniecības mape,katalogs)
Par Edgaru Siliņu

08.02. Fondā viesojas Ziedotājs Toms Siliņs un intervē  kandidātus tēva Prof.Edgara Imanta Siliņa piemiņas stipendijai. 

Toms Siliņš


pirmdiena, 2018. gada 22. janvāris

Līgatnes stacija


Apskatā ir izmantots Rasmas Vanagas materiāls Līgatnes stacija un kaimiņu stacijas 08.02.17-  https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454516

07.08.1934. starp Siguldu un Līgatni iereģistrēta dzelzceļa stacijas vieta (pieturvieta) Vildoga 60.3 km, kur biļetes nepārdeva, bet bija uzbūvēts perons un uzgaidāmā nojume. 10.01.1942 - pietura Nurmis, 1944. - 1948. g. Vildoga (slēgta).
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454516

Līgatnes stacija atklāta 26.11.1891., būvēta pēc Jāņa Meņģeļa un Pētera Meņģeļa (jaunākā) projekta, būvēta no koka. Līgatnes stacija uzbūvēta 2 gadus pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas,to darījusi Līgatnes papīrfabrika. Līdztekus stacijai sākta arī plaša Līgatnes papīrfabrikas noliktavu celtniecība.
Līgatnes stacijas apkārtne bijusi apbūvēta 20..gs. 20.-30. gados.
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454543

Pēc arhitekta Pētera Federa projekta 1924.gadā Līgatnes stacijai uzcelta piebūve, kur bijusi aptieka, bufete, fotogrāfs. Piebūve bijusi ļoti labi salāgota ar staciju, ka nevarēja redzēt arhitektūras atšķirības.
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454530

Līgatnes stacija vairākkārt mainījusi savu nosaukumu. No atklāšanas 26.11.1891 stacijas nosaukums LIGAT, no 25.11.1919. - LIGATE, no 15.05.1926. - LĪGATE, no 01.10.1942. - LIGAT, no 1944.gada rudens - LĪGATNE.
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454549

Līgatnes stacija pirms 2.pasaules kara. Stacija sabombardēta 26.09.1944.
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454553

Līgatnes stacijas vieta no 1944. - 1963. Diemžēl foto neesam atraduši. Varbūt kādam ir šīs stacijas mājas "Spulles" fotogrāfija?
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454577
Pēc stacijas pārcelšanas uz māju 50 m tālāk, šo ēku nopirkusi 1977.gadā atvērtā "Lauktehnika" gribēdama tur iekārtot dzīvokļus strādniekiem. izrādījies, ka māja ir ļoti sliktā stāvoklī un tuvu sabrukšanai, to nav izdarījuši. vēlāk, pēc jaunās stacijas atklāšanas,drošības un estētisku apsvērumu pēc, ēku nojaukuši dzelzceļnieki.

Līgatnes stacija no 1963.- 1978. atradās šīs dzīvojamās mājas kreisajā galā.
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454585

Līgatnes stacija no 1978.gada.
Foto Aivars Balodis 2009.gadā
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433454593

Līgatnes stacija 08.02.2017.
kāda tur stacija,jo iekšā pasažieri netiek,jau ilgu laiku!
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433462181

Diemžēl nav atvērta pasažieru uzgaidāmā zāle un netiek pārdotas braukšanas biļetes.
https://www.draugiem.lv/user/999971/gallery/?pid=433462189

Uz Ieriķu pusi 68.1 km 1941.gadā atvērta dzelzceļa stacija "Aizvēji" jeb "Avotiņi". Vēlāk 01.10.1942. stacija pārdēvēta par "Paltmale". Par stacijas ēku esot kalpojis no sliedēm nocelts pasažieru vagons. Pēc 2.pasaules kara stacija "Paltmale " slēgta.
https://www.draugiem.lv/uAivars Balodisser/999971/gallery/?pid=433454601

                                               




Bibiotēkas bērnu ieteikums.

Anetes Hamčanovskas zīmējums-2011 gads
Fotoattēls:

ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris

Atskats uz 2017!


  • Līgatnes pagasta bibliotēka nodrošina bibliotekāros pakalpojumus un informācijas pieejamību ikvienam iedzīvotājam, veicina bibliotēkas lasītāju izaugsmi un piedalās mūžizglītības procesā - 
 piedāvājot kvalitatīvus krājumus-grāmatas, datubāžu un elektronisko dokumentu izmantošanu.

 Bibliotēka ir vietējās sabiedrības informācijas aprites vieta. Tās misija – padarīt savus informācijas resursus pieejamus un noderīgus iedzīvotājiem, rosināt bērnos un jauniešos interesi par grāmatu.

Krājuma popularizēšanai tiek izmantotas izstādes-rakstnieku, dzejnieku dzimšanas dienas,
kur tiek izliktas visas šī autora grāmatas un apmeklētāji varēja gan apskatīt tās, gan ņemt lasīšanai. 

Līgatnes pagasta novadniekien veltītas izstādes.

Nozaru literatūras grāmatas tiek popularizētas konkrētas tēmas izstādē  ,,Nāk bagāta vasariņa...'' tika izliktas  grāmatas un informācija no periodikas  par konservēšanu,   par zāļu tēju vākšanu.


Tiek piedāvāta arī LA tematisko  avīžu izstādes, kurās var smelties ierosmes kā iekopt savu vidi 

"Skaists un ērts pagalms". 

 Tuvojoties kādiem svētkiem, tiek izstādēs liktas grāmatas par svinēšanu, par ēdienu gatavošanu, arī kāda daiļliteratūras grāmata, kur parādās konkrētu svētku svinēšana. \Izstādē par Lieldienām  tika izliktas grāmatas un  informācija par Lieldienu tradīcijām, ticējumiem, par olu krāsošanu .


Bibliotēkas lasītāju interešu izpēte-aptaujas anketa „Es un bibliotēka''
Anketēšanas mērķis ir noskaidrot apmeklētāju domas par bibliotēku, par to, kas viņus apmierina, kas neapmierina, izmantojot bibliotēkas pakalpojumus, kas jādara , lai bibliotēka varētu sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus.
1.Cik bieži Tu apmeklē mūsu b-ku?
2. Pirmo reizi bibliotēku apmeklēju
3. Kādam nolūkam Tu izmanto b-kas pakalpojumus?
4. Ar ko Tev visvairāk saistās vārds "Bibliotēka"
5. Kāda ir Tava attieksme pret lasīšanu?
6.. Kāda b-kā pieejamā literatūra Tev interesē visvairāk?
7. Iemesli, kāpēc Tu izmanto internetu bibliotēkā
8. Kādus pakalpojumus Tu gribētu saņemt b-kā, kādu nav pašlaik?
9. Vai esi apmierināts ar bibliotēkas telpām un iekārtojumu?
10. Kas Tevi mūsu b-kā neapmierina?
11. Tavi ieteikumi
Aktivitātes bērniem un pusaudžiem Līgatnes pagasta bibliotēkā.
1. Pirmā tikšanās ar bibliotēku.
2. Bibliotekārās stundas.
3. Tikšanās vieta- bibliotēka
4. Bibliotēkas nedēļa.
5. E- prasmju nedēļa
6. Rīta stunda mazajiem
7. Ziemeļvalstu nedēļa
8.Pasaku rīti
9.Galda spēļu pēcpusdienas
10.Radošās darbnīcas

Izstādes,pasākumi

10.01.- 

Līgatnes bērnu radošie darbiņi bibliotēkā - mandalas

18.01.
Barikāžu laiku pieminot...
Pētījām A.Cīruļa ''Barikopēdiju"
27.01.
Radošā darbnīca
Laimīgu 2017- Gaiļa gadu !  
28.01.
Mūsu novadnieki
Pirmskara Latvijā populārā dzejniece, arī ''Jaunāko Ziņu'' žurnāliste Valija Brutāne,atdzejoja Viljama Šekspīra ''Sapni vasaras naktī'
13.02.
Paparde Leonīds (īstajā vārdā Kārlis Miška; 1883. 13. II Paltmales, tagad Līgatnes pagastā – 1938. 29. VIII noslepkavots sarkanā terora kampaņā, Krievijā) – skolotājs, boļševiks. 1914 beidzis Valmieras skolotāju semināru.
4.03
Brants Jēkabs 1920–44 Līgatnes pamatskolas pārzinis, Līgatnes kora vadītājs un Rīgas apriņķa skolas valdes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
„ Jauno grāmatu apskats  „

Pavasara brīvlaika piedāvājums

Pavasara brīvlaiks no 2017. gada 13. līdz 17. martam

Darbosimies kopā! 
  • Galda spēļu pēcpusdienas 
  • Mīklu minēšana
  • Stāstu stāstīšana-5 minūtēs izstāstīt savu stāstu , tā var būt pasaka, stāsts par izlasīto grāmatu, gadījums, anekdote, ātrruna.
6.04.


P.S. ATSKATS BŪS TURPINĀJUMOS



ceturtdiena, 2018. gada 11. janvāris

Darbs ar bērniem Līgatnes pagasta bibliotēkā - 2017


·         Bibliotēkas izmantošana-
Statistikas dati no programmas ‘’Alise’’
Lasītāju kopskaits
386

t.sk.4

bērni un jaunieši līdz 18 gadiem

91

Klātienes

apmeklējumu kopskaits

2368

bērni un jaunieši līdz 18 gadiem

293

Virtuālie apmeklējumi

11237

Izsniegumu kopskaits

3247

no kopējā izsnieguma skaita:

bērniem un jauniešiem līdz 18 gadiem
266
                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                           
Līgatnes pagasta iedzīvotāju skaits uz 01.01.2018 -
 3500 , no tā skaita līdz  18.gadu vecumam ir 566 

Situācijas vērtējums:

Kā redzams, bibliotēkas klātienes apmeklējumu rādītāji  ir nedaudz samazinājušies, kā iemeslu var minēt:
·        
·        ģimeņu izbraukšana kopā ar bērniem no Latvijas  
·         dators, viedais mobilais izkonkurē grāmatu

Tēmas, ko lasa bērni

         Jaunākā skolas vecuma bērni ir visaktīvākā ‘’Bērnu žūrijas’’lasītāju grupa.

         Pusaudžus interesē šausmu un piedzīvojumu stāsti, romantiski  jauniešu  bestselleri, populāru autoru jaunākās grāmatas.



Vai tie, kas sēž pie datoriem, arī lasa grāmatas

Gaidot uz datoru
·         lasa žurnālus ‘’Ilustētā zinātne’’, ‘’Ilustrētā junioriem’’, ‘’ilustrētā vēsture’’.
·         ‘’Grāmatas zēniem’’, ‘’Grāmatas meitenēm’’- grāmatu kopa

Piedalījāmies lasīšanas aktivitātēs:
·        
·         Atgādinot par lasīšanas nozīmi , piedalījāmies Skaļās lasīšanas dienā,
·         Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļā,
       ''Bērnu žūrijā''
ā  

·    
Kā piedabūt bērnus lasīt
·         Mana pirmā grāmatiņa”, iegādātas  6 jaunas grāmatas lasīšanai pa zilbēm, kā arī citas izzinoša satura grāmatas bērniem, kas gatavojas skolai.
·         ‘’Grāmatas zēniem’’, ‘’Grāmatas meitenēm’’- grāmatu kopa
·         Bērniem patīk darboties spēļu stūrītī, kur kopā ar draugiem var spēlēties vai bariņā aplūkot enciklopēdijas, pazīmēt vai pakrāsot krāsojamās lapas, brīvo laiku pavada lasot grāmatu, minot  krustvārdu mīklas.

Un tā mēs iepazīstam bibliotēku
Bērniem vēlme lasīt rodas tad, ja arī mamma vai tētis to dara. Ja vecāki nelasa, tad arī bērns ņems piemēru no vecākiem un nelasīs.  Jau no dzimšanas vecākiem  jāatrod laiks, ko pavadīt kopā ar bērnu un grāmatu. Laikam ejot, bērnus grāmata ieinteresēs un viņi lasīs.
 
Katrs bērns pirmoreiz bibliotēkā ienāk savādāk:.

  • mazbērnus atved omīte
  • lasītāja atnāk ar savu mazo meitiņu
  • mazdēliņš atbrauc ciemos pie omes
  • bērnudārza bērnus atved audzinātāja

Mūsdienu jauniešu dzīve pārsvarā ir komunikācija pasaules tīmeklī. Jāatzīst to, ka jaunā paaudze ar interneta lietošanas iemaņām būs konkurētspējīga darba tirgū.
Bērniem ir izvēles iespējas brīvā laika pavadīšanai .

 Līgatnes mākslas un mūzikas skola, Augšlīgatnes Dienas Centrs, Sporta centrs.
Bērni mācās Līgatnes novada vidusskolā /mācības notiek gan Līgatnē, gan Augšlīgatnē, gan Siguldas skolās.      
Personīgais dators, viedais telefons - daudziem tā ir ikdiena.


Veiksme darbā
Blogs ''Līgatnes pagasta bibliotēka'' ,/ novadpētniecība/ Novadnieku datubāze, Līgatnes pagasta hronoloģija .../ , ''Maģiskais zīmulis''


sestdiena, 2018. gada 6. janvāris

Nepalaid garām !


Trešdien, 17. janvārī, no 12.00 līdz 18.00 būs atvērta Līgatnes pagasta bibliotēka. Gaidīsim visus lasītgribētājus!


SKATĪT VAIRĀK

pirmdiena, 2018. gada 1. janvāris

Par Letonikas datubāzes pieeju 2018. gadā.

Kultūras informācijas sistēmu centrs, turpinot sadarbību ar SIA Tilde, 2018. gadā nodrošina neierobežotu LETONIKA.LV (www.letonika.lv) datubāzes pieeju visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām bez abonēšanas maksas.
Datubāzes pieejas periods no 01.01.2018. līdz 31.12.2018.

LETONIKA.LV ir uzziņu, tulkošanas, multivides, oriģinālliteratūras, mācību un informācijas meklēšanas sistēma par Latviju latviešu valodā un jau vairākus gadus ir visapmeklētākais latviskais interneta resurss Latvijas bibliotēkās.
Letonika.lv resursi nemitīgi tiek papildināti un tie ir sagrupēti 9 sadaļās:
Ø Valoda
Ø Ceļvedis
Ø Pasakas
Ø Latvijas Kultūras kanons

Bibliotēkai svarīgs tavs viedoklis!

Fotoattēls:


Tev ir idejas, ierosinājumi, kritika?  Tavs viedoklis ir svarīgs!

Izsaki savu viedokli!






otrdiena, 2017. gada 21. novembris

ceturtdiena, 2017. gada 16. novembris

Bibliotēkas darba laiks svētkos !

Piektdien, 17.novembrī 9:00 - 17:00
Sestdien ,  18.novembrī - slēgts
Svētdien, pirmdien - brīvdienas

Attēlu rezultāti vaicājumam “18 novembris apsveikums”

otrdiena, 2017. gada 14. novembris

.Grāmatu izstāde


14.11.- " Zviedru rakstniecei Astrīdai Lindgrēnai - 110 "


 Astrida Lindgrēna






pirmdiena, 2017. gada 13. novembris

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa Līgatnes pagasta bibliotēkā



thumbnail

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa no 13. līdz 19.novembrim jau divdesmito reizi apvienos gan Ziemeļvalstu gan Baltijas valstu bibliotēkas. Šogad izvēlētais vadmotīvs ir Salas Ziemeļvalstis. 
  • Lasīsim Mauri Kunnas " Bagātību sala" - pārstāstīts pēc Roberta Lūisa Stīvensona romāna "Bagātību sala" (1883). Saglabāti darbojošo personu īpašvārdi, vietvārdi un dzejas rindas tulkotājas Mirdzas Ķempes redakcijā.
  • Skatīsimies video par salām,kas atspoguļo salas dzīves noskaņas un skarbos darba apstākļus https://www.facebook.com/sjomatradet/videos/1703080799725741/
  • Bilžu galerija "Aland"
  • "Bilžu galerja "Alesund"
  •  " Zviedru rakstniecei Astrīdai Lindgrēnai - 110 "
  • Paldies Norvēģijā dzīvojošiem un strādājošiem Evai Grodņai un Ivo Bukovskim par stāstījumu par Norvēģijas salām un dzīvi uz tām.



piektdiena, 2017. gada 10. novembris

Lāčplēša diena.

Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu. Latvijā, godinot brīvības cīnītāju piemiņu, ir tradīcija Lāčplēša dienā ielikt ēku logos svecītes, bet Rīgā, Daugavmalā pie Rīgas Pils mūra tiek aizdegtas svecītes. Līdzīga svecīšu aizdegšana, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, notiek arī citās Latvijas pilsētās. Daudzās vietās Latvijā par tradīciju kļuvis arī Lāčplēša dienā rīkot lāpu gājienus.

LKO

Lācplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.
Ordenim bija trīs šķiras – I, II un III. Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru, un augstāko II un I pakāpi varēja piešķirt tikai pēc tam (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus). Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu.
Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – 11. novembris 1919. Krusta zaros iegravēts – Par Latviju. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, tās centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija J. Liberts. Apbalvotajiem pasniedza arī R. Zariņa zīmēto diplomu, kurā īsi aprakstīts varoņdarbs, par ko piešķirts ordenis.
Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920. gada 11. novembrī, kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni (1920. g. 18. septembrī). Pirmie ordeņi 1920. g. 13. augustā ar Ministru kabineta lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – ģenerālim Pēterim Radziņam, pulkvežiem Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Jūlijam Jansonam, Jānim Apinim, pulkvežleitnantiem Oskaram Dankeram un Jānim Puriņam.
Rakstā izmantota informācija no LR Valsts prezidenta mājas lapas
www.president.lv
 Pieminam arī savus Lāčplēšus:
  • Kasparsons Mārtiņš - ordenis Nr.404
  • Kalniņš Kārlis-ordenis Nr.369
  • Ķimenis Augusts-ordenis Nr.888
  • Grope Andrejs-ordenis Nr.1072
  • Sīka Jānis-ordenis Nr.227
  • Lauva Roberts-ordenis Nr.339
(Sīkāka informācija par novadniekiem izlasāma Līgatnes pagasta bibliotēkā,
novadpētniecības mapes)