Lāčplēša diena.

Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu. Latvijā, godinot brīvības cīnītāju piemiņu, ir tradīcija Lāčplēša dienā ielikt ēku logos svecītes, bet Rīgā, Daugavmalā pie Rīgas Pils mūra tiek aizdegtas svecītes. Līdzīga svecīšu aizdegšana, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, notiek arī citās Latvijas pilsētās. Daudzās vietās Latvijā par tradīciju kļuvis arī Lāčplēša dienā rīkot lāpu gājienus.

Lācplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.

Ordenim bija trīs šķiras – I, II un III. Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru, un augstāko II un I pakāpi varēja piešķirt tikai pēc tam (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus). Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu.

Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – 11. novembris 1919. Krusta zaros iegravēts – Par Latviju. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, tās centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija J. Liberts. Apbalvotajiem pasniedza arī R. Zariņa zīmēto diplomu, kurā īsi aprakstīts varoņdarbs, par ko piešķirts ordenis.

Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920. gada 11. novembrī, kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni (1920. g. 18. septembrī). Pirmie ordeņi 1920. g. 13. augustā ar Ministru kabineta lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – ģenerālim Pēterim Radziņam, pulkvežiem Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Jūlijam Jansonam, Jānim Apinim, pulkvežleitnantiem Oskaram Dankeram un Jānim Puriņam.

Rakstā izmantota informācija no LR Valsts prezidenta mājas lapas
www.president.lv

 Pieminam arī savus Lāčplēšus:

• Kasparsons Mārtiņš - ordenis Nr.404
• Kalniņš Kārlis-ordenis Nr.369
• Ķimenis Augusts-ordenis Nr.888
• Grope Andrejs-ordenis Nr.1072
• Sīka Jānis-ordenis Nr.227
• Lauva Roberts-ordenis Nr.339

(Sīkāka informācija par novadniekiem izlasāma Līgatnes pagasta bibliotēkā,
novadpētniecības mapes)