Rāda ziņas ar etiķeti novadpētniecība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti novadpētniecība. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2017. gada 10. novembris

Lāčplēša diena.

Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu. Latvijā, godinot brīvības cīnītāju piemiņu, ir tradīcija Lāčplēša dienā ielikt ēku logos svecītes, bet Rīgā, Daugavmalā pie Rīgas Pils mūra tiek aizdegtas svecītes. Līdzīga svecīšu aizdegšana, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, notiek arī citās Latvijas pilsētās. Daudzās vietās Latvijā par tradīciju kļuvis arī Lāčplēša dienā rīkot lāpu gājienus.

LKO

Lācplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.
Ordenim bija trīs šķiras – I, II un III. Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru, un augstāko II un I pakāpi varēja piešķirt tikai pēc tam (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus). Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu.
Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – 11. novembris 1919. Krusta zaros iegravēts – Par Latviju. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, tās centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija J. Liberts. Apbalvotajiem pasniedza arī R. Zariņa zīmēto diplomu, kurā īsi aprakstīts varoņdarbs, par ko piešķirts ordenis.
Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920. gada 11. novembrī, kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni (1920. g. 18. septembrī). Pirmie ordeņi 1920. g. 13. augustā ar Ministru kabineta lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – ģenerālim Pēterim Radziņam, pulkvežiem Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Jūlijam Jansonam, Jānim Apinim, pulkvežleitnantiem Oskaram Dankeram un Jānim Puriņam.
Rakstā izmantota informācija no LR Valsts prezidenta mājas lapas
www.president.lv
 Pieminam arī savus Lāčplēšus:
  • Kasparsons Mārtiņš - ordenis Nr.404
  • Kalniņš Kārlis-ordenis Nr.369
  • Ķimenis Augusts-ordenis Nr.888
  • Grope Andrejs-ordenis Nr.1072
  • Sīka Jānis-ordenis Nr.227
  • Lauva Roberts-ordenis Nr.339
(Sīkāka informācija par novadniekiem izlasāma Līgatnes pagasta bibliotēkā,
novadpētniecības mapes)

otrdiena, 2017. gada 16. maijs

''Atskatoties vakardienā..." - Līgatnes pagasta Tautas nams

19. maijā būs īpašs notikums Līgatnes novada iedzīvotājiem, jo šajā dienā pēc renovācijas atklāsim Augšlīgatnes kultūras namu. Pirmajā stāvā jau kopš rudens darbojas Dienas un interešu centrs, savus skatītājus un klausītājus pulcējuši dziesminieki mazajā zālē, nu ir laiks ieskandināt lielo zāli otrajā stāvā. Simboliski, ka šajā reizē Augšlīgatnē muzicēs Ingus Ulmanis un grupa "Lādezers", jo tieši šeit savulaik aizsākusies Ulmaņa muzikālā karjera.  "Lādezera" koncerts sāksies plkst. 19.00, bet stundu pirms tam mazajā zālē aicinām uz Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas un Mūzikas studijas audzēkņu koncertu.

Līgatnes kultūras vadītāji- nu jau 20.gadsimtā

Latvijas 90.gadu jubilejas pasākums

Kaut kas no Fabriciusa ŠPPS

Līgatnes pašdarbības teātris,1959.gads

Fabriciusa saimniecības vīru ansamblis, 1970.gads

Līgatnes pagasta jauktais koris

Senioru klubiņš" Možums"

Līgatnes pagasta koris

Tik pazīstamas sejas



dītāj-nu jau 20.gadsimtā

ceturtdiena, 2017. gada 20. aprīlis

"Atskatoties vakardienā... "

Šodien, 20. aprīlī Līgatnes pagasta bibliotēkā ir tikšanās ar Imantu Tunķeli - literatūrkritiķi, dzejnieku, novadnieku, kas no 1990.-2000.gadam vadīja Līgatnes pamatskolas dambretes pulciņu.
Astoņu gadu garumā  arī es izjutu to degsmi ,ko pasniedzējs veltīja saviem audzēkņiem.
Bibliotēkā dažreiz notika dambretes nodarbības- redzēju tikko atnākušos un arī tos , kas jau kādu laiku apmeklēja nodarbības. Līgatnes dambretisti ieguva panākumus gan Latvijas, gan Starptautiskā mērogā - Mārtiņš Vīksne. Armands Kazaks, Maira Andersone, Juris Frolovs, Liene Biele, Ilze Štrassere, Alvis Tuņķelis, Ārijs Tuņķelis, Andis Jermolovičs, Gerda Diteriha ...
 Bibliotēkā ir apskatāmas izstādes :
  • Bibliotēkā pieejamo Imanta Tuņķeļa grāmatu izstāde
  • Novadpētniecības materiālu izstāde " Līgatnes pagasta dambretes pulciņš''

pirmdiena, 2017. gada 13. februāris

Mūsu novadnieki





Leonīds Paparde(dzimis Miška Kārlis) dzimis 1893.gada 13.februārī Paltmales ''Rozēs''-tagad Līgatnes pagastā. Miris 1938.gadā 29.augustā . Mācījies Paltmales pamatskolā . No 1910.-1914.g.mācās Valmieras skolotāju seminārā . Revolucionāra gaitas sāk LSD Vidienas organizācijā ''Bērzieši'',LSD pulciņā ''Lāčplēsis'. No 1916.gada dzīvo un darbojas Krievijā,Sibīrijā./novadpētniecības mape, foto uzņēmumi no Segliņa Jāņa arhīva , novadpētniecības katalogs-manuāls/

Paparde Leonīds (īstajā vārdā Kārlis Miška; 1883. 13. II Paltmales, tagad Līgatnes pagastā – 1938. 29. VIII noslepkavots sarkanā terora kampaņā, Krievijā) – skolotājs, boļševiks. 1914 beidzis Valmieras skolotāju semināru. Pēc tam skolotājs Zalvē, tagad Aizkraukles rajonā. Kopš 1916 skolotājs Jeņisejas guberņā, Sibīrijā. Kopš 1917 strādājis Krasnojarskas guberņā, bijis laikraksta redaktors. Organizēja sarkangvardus pret Aleksandra Kolčaka [1] armiju. Kopš 1919 vadošos partijas amatos. Kalnu Altajā vietējiem iedzīvotājiem mācījis, kā audzējama raža, kā jāsaimnieko. Boļševiku partijas 11.–17. kongresu delegāts. Apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Izmantotā literatūra:
  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 1-102. R. 1981-88. 
  2. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. I-III un rādītājs. R. 1967-72. 
  3. Žīgure A. Es stāstu par Latviju. 2000 :100
© Viljars Tooms, 2003-2007




Letonika
Novadnieku kalendārs

Novadnieku datubāze

ceturtdiena, 2017. gada 26. janvāris

Mūsu novadnieki





28.01.1911.gadā  Rīgā dzimusi pirmskara Latvijā populārā dzejniece, arī ''Jaunāko Ziņu'' žurnāliste Valija Brutāne, meitas uzvārdā Jansone. Padomju gados darbojusies arī kā tulkotāja, starp citu, atdzejojot Viljama Šekspīra ''Sapni vasaras naktī''. Valija Brutāne bija viens no tiem latviešu autoriem, pie kuru ''pāraudzināšanas'' pēc kara ar skubu metās kā padomju kritika, tā funkcionāri. Viņai pārmeta ''apolitismu'', ''atraušanos no dzīves'', apgalvojot, ka "tādas dzejas nekad nekļūs tuvas padomju cilvēkam". Kaut arī vēlāk staļiniskās kritikas tvēriens mazliet atslāba, 1973. gadā dzejniece krājumā ar simbolisku nosaukumu ''Rātnie ritmi'' atzīmē, ka nu jau gribas "tikai klusēšanas auglī kost" un ''intrigu cilpas žņaudz kaklu". Tomēr 70. gadu otrajā pusē tautā populāra kļuva Raimonda Paula komponētā, Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres dziedātā dziesma ''Nīcā'', kuras vārdu autore ir V. Brutāne: ''Sarkans lindraks, zīļu vainags ņirbot ņirb./ Skatiens liek kā zibošs vanags sirdij tirpt..

No Līgatnes pagasta biliotēkas novadpētniecības materiāliem 

ceturtdiena, 2016. gada 10. novembris

Brīdis pārdomām...

''It kā caur vēja nopūtām kāds ierunājās.
It kā caur lietus grabināšanos kāds pieklauvēja.
Nē, tikai izlikās.No turienes neatgriežas.
Taču esam mēs, lai viņus neaizmirstu.''

Rudenī, novembrī, latviešu tautai ir nozīmīgi datumi, par kuriem mēs nedrīkstam piemirst, ja gribam pastāvēt kā sevi cienoša tauta. 1919.gadā 11.novembri ,  iemūžinot uzvaru pār Bermonta armiju, Latvijas valdība pasludināja par Lāčplēša dienu. Lāčplēsis- tas ir mūsu tautas spēka un nespēka simbols, latviešu nepiepildītās ilgu un cerību zīme.

Pieminam arī savus Lāčplēšus:
  • Kasparsons Mārtiņš - ordenis Nr.404
  • Kalniņš Kārlis-ordenis Nr.369
  • Ķimenis Augusts-ordenis Nr.888
  • Grope Andrejs-ordenis Nr.1072
  • Sīka Jānis-ordenis Nr.227
  • Lauva Roberts-ordenis Nr.339
Gods Latvijas Lāčplēšiem!

(Sīkāka informācija par novadniekiem izlasāma Līgatnes pagasta bibliotēkā,
novadpētniecības mapes)

ceturtdiena, 2016. gada 20. oktobris

Oktobrī dzimuši...


Lāce Anna-1891.19.10.Līgatnes pg.Ķempju muižā seglinieka ģim.-1979.21.11.Rīgā,apb.Raiņa kapos.-režisore,teātra kritiķe,tulkojusi Bertoldu Brehtu.  No 1920 viena no strādnieku teātra organizētājām Rīgā. No 1926 strādājusi Maskavā latviešu teātrī Skatuve un citur, 1948–57 Valmieras Drāmas teātra režisore (no 1950 galvenā režisore). Iestudējusi: N.Gogoļa Revidents (1952), A.Upīša Ziņģu Ješkas uzvara (1954). Izdots rakstu krājums Dramaturģija un teātris (1962).(Lpb novadpētn.mape,katalogs,Vbv-197lpp.)

Režisores Annas Lāces (1891.- 1979.) vārdu mūsdienu teātra apmeklētāju vidū atceras vairs tikai retais, jo skatītāji, kuru atmiņās gadiem ilgi glabājas iemīļoto aktieru tēli, režisora vārdu iegaumē daudz retāk. Turklāt Annas Lāces režisores darbība nav tik spilgta, lai viņu, līdzīgi kā E.Smiļģi, pieminētu vēl ilgi pēc radošā mūža beigām. Bet tā kā viņa savas pēdējās izrādes iestudējusi sešdesmitajos gados Valmieras teātrī, un nu jau gandrīz divdesmit gadus viņa nav dzīvo vidū, tad interesi par A.Lāci galvenokārt var izraisīt fakti, ka viņas mazmeita ir talantīgā un starptautiski atzītā režisore Māra Ķimele. Bet 1996. gada nogalē grāmatu apgādā likteņstāsti izdotas arī G. Strautmanes pierakstītās režisores meitas Dagmāras Ķimeles atmiņu stāstījums "Asja", kura apakšvirsraksts - "režisores Annas Lāces dēkainā dzīve".

Grāmatas priekšvārdā G.Strautmane atzīst, ka tā ir sava veida "konfrontācija ar pašas Annas Lāces memuāriem, kurus lietpratēji atzinuši par viņas reālās dzīves diezgan brīvām interpretācijām ar mērķi notikumus atspoguļot sev vēlamajā gaismā, kas ir ciešā saistībā ar tā laika valdošo ideoloģiju.
Izdotas trīs biogrāfiska rakstura grāmatas par Annu Lāci, no kurām pirmā parādījusies 1971.gadā Vācijā, un tās nosaukums - "Revolucionārs profesijā". Bet divas pārējās - "Anna Lācis" un "Sarkanā neļķe" - izdotas Latvijā. Šo darbu fragmenti izmantoti nesen tapušajā grāmatā "Asja", turklāt tie papildināti ar režisores tie ir papildināti ar režisores meitas Dagmāras Ķimeles komentāriem, kas palīdz nošķirt Asjas fantāzijas no patiesās notikumu gaitas, un reizē pat ir pilnīgā pretrunā ar viņas teikto. Grāmata papildināta ar dažiem maz pazīstamiem vai Latvijā līdz šim vispār nezināmiem materiāliem - vēstulēm, filozofa Valtera Benjamina "Maskavas dienasgrāmatas fragmentiem, un Linarda Laicena dzeju, kuras tapšanai ierosmi sniegusi tieši Anna Lāce (jeb Lācis, kā viņa pati sevi dēvēja). Tādejādi lasītājam tiek dota iespēja paraudzīties uz Asju ne tikai viņas meitas acīm, bet arī iepazīt viņu tādu, kāda tā ir citu viņai tuvu cilvēku atmiņās. Grāmatai pevienots arī plāšs fotomateriālu klāsts, kur redzam daudzus tā laika sabiedrībā populārus cilvēkus, kuri bijuši viņas draugi vai labi paziņas, kā arī pašu Asju dažādos viņas dzīves posmos.Pētījuma autore-Inese Zelmene

Kasparsons Mārtiņš-
1894.14.10.Līgatnē saimn.ģim.-1959.
08.07.Melburnā,Austrālijā.L-jas brīvības cīnītājs,L-jas armijas pulkvedis.Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem.Par 1919.g.17.11.kauju pret bermontiešiem pie Bauskas apb.ar LKO.
(Vidusvidzemnieku biogrāf.vārdnīca 166.lpp.,novadp.mape, kat.)
Ar militāru godu,skanot valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedīts Latvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons.Par nopelniem ir daudzie apbalvojumi-Lāčplēša Kara ordenis,Triju Zvaigžņu ordenis,Igaunijas Brīvības krusts,Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme,Viestura ordenis...Pulkvedis miris 1959.gadā Austrālijā,pēc gandrīz 50 gadiem atgriezās Līgatnē,lai Zanderu kapos tiktu guldīts blakus saviem vecākiem.
/atsauce uz publikāciju''Druvā'',08.08.08.,nr.120
J.Gabrāns,foto M.Buholcs/

Kauls Alberts-(1938. gada 15. oktobris — 2008. gada 24. septembris) bija latviešu zemnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs. Pirms gadsimta ceturkšņa daudzi
viņu dēvēja par Albertu Lielo un ģigantiskā
kopsaimniecība ,,Ādaži”, kuru
viņš vadīja, zēla un plauka tik spoži kā
neviena cita visā Padomju Latvijā. Šo
cilvēku respektēja, no viņa baidījās, ar
viņu rēķinājās. Pat Maskavas Kremlī,
kur drosmīgais reformators Gorbačovs,
pats varenākais no krieviem, viņu uzaicināja
par savu padomnieku.Alberts Kauls nomira 2008.gada 24.septembrī. Viņš tika apglabāts blakus saviem dēliem Līgatnē, Zanderu kapos.http://diena.lv/lat/izklaide/literatura/adazos-atvers-gramatu-alberts-kauls-triumfa-un-tragisma , http://diena.lv/lat/politics/sabiedriba/adazu-priekssedetajs , http://www.jaunasgramatas.lv/alberts-kauls-triumfa-un-tragisma/
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=73638

pirmdiena, 2016. gada 17. oktobris

Mūsu novadniece

1891. gada 19. oktobrī dzimusi režisore Anna Lāce.
 Lāce Anna (arī Anna Lācis; 1891–1979) – režisore. No 1920 viena no strādnieku teātra organizētājām Rīgā. No 1926 strādājusi Maskavā latviešu teātrī Skatuve un citur, 1948–57 Valmieras Drāmas teātra režisore (no 1950 galvenā režisore). Iestudējusi: N.Gogoļa Revidents (1952), A.Upīša Ziņģu Ješkas uzvara (1954). Izdots rakstu krājums Dramaturģija un teātris (1962).



Lāce Anna Vidusvidzemnieku vārdnīca
(Lācis, dzim. Liepiņa; 1891. 19. X Līgatnes pagasta Ķempju muižā seglinieka ģimenē – 1979. 21. XI Rīgā, apbedīta Raiņa kapos vienā kapu dārziņā ar B. Reihu) – režisore, teātra kritiķe. Bijusi precējusies ar rakstnieku Jūliju Lāci [5], pēc tam ar vācu režisoru un teātra zinātnieku Bernhardu Reihu ...

Mūsu novadnieks.

Kasparsons Mārtiņš-
1894.14.10.Līgatnē saimn .ģim.- 1959.
08.07.Melburnā,Austrālijā.L-jas brīvības cīnītājs,L-jas armijas pulkvedis .Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem. Par 1919.g.17.11.kauju pret bermontiešiem pie Bauskas apb.ar LKO. http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=700
(Vidusvidzemnieku  biogrāf. vārdnīca 166.lpp.,novadp.mape, kat.)
Ar militāru godu,  valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedīts Latvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons .Par nopelniem ir daudzie apbalvojumi-Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis ,Igaunijas Brīvības krusts ,Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme,  Viestura ordenis...Pulkvedis miris 1959.gadā Austrālijā, pēc gandrīz 50 gadiem atgriezās Līgatnē, lai Zanderu kapos tiktu guldīts blakus saviem vecākiem.
/atsauce uz publikāciju''Druvā'',08.08.08.,nr.120
J.Gabrāns,foto M.Buholcs/







piektdiena, 2016. gada 8. janvāris

.

Aicinājums
papildināt novadnieku datubāzi ar ziņām par ievērojamiem cilvēkiem, kam bijusi kāda saistība ar Līgatnes pagastu . 
/dzimšanas vieta, mācību, darba, dzīvesvieta u.c./

Paldies Aivaram un Raimondai Gablikiem, Millijai Priedītei par  doto iespēju noskenēt fotogrāfijas -Līgatnes pagasta vēstures saglabāšanai.








trešdiena, 2015. gada 8. aprīlis

Novadnieku jubilejas aprīlī


  

Natālija Robiņa – dzimusi 1885. gada 11.aprīlī Rīgas apriņķa Siguldas pagasta ( pēc tagadējā teritoriālā iedalījumā Cēsu rajona Līgatnes ciema) Lielzanderu mājās kā savu vecāku – Mārtiņa un Trīnes Robiņu piektais bērns. Natālija Robiņa – Raiņa lugas „Uguns un nakts” tulkotāja franču valodā, atdusas Šveicē. 

Robiņa Natālija Kristīne (1885. (29. III) 11. IV Līgatnes Lielzanderos saimnieka ģimenē – 1918. 31. I ar tuberkulozi Mjēžā, Šveicē, turpat apbedīta) – tulkotāja. Beigusi V. Maldoņa ģimnāziju Rīgā. 1910 saslima ar tuberkulozi, ārstējās Šveicē un studēja valodniecību Lozanas universitātē. Līdzstrādniece vairākos Šveices laikrakstos un Lugāno izdotajā starptautiskajā studentu žurnālā. 1915 sāka vēstuļapmaiņu ar Jāni Raini [5] un Aspaziju [5]. Kādā vēstulē N. Robiņa raksta: 
Nonācu pie gala slēdziena: dzīvot, lai varētu strādāt priekš mūsu mīļās, labās Latvijas. Mums jālūko savienoties un kopējiem spēkiem uzcelt garīgas gaismas, dailes un skaistuma pilis; tikai tad, ja mums tādas būs, mēs mūžīgi dzīvosim. – Es gribētu pievienoties Jūsu lielajam darba laukam, varbūt ka es varētu kaut ko darīt – pie mājas celšanas jau kaļķu sijātājs arī ir vajadzīgs.

Publicējusi patriotiskus rakstus par Latviju un latviešiem Šveices presē. Tulkojusi franciski Raiņa apceres. 1915 VIII pusgadu dzīvoja Kastaņolā, pārrakstīja un tulkoja Raiņa rakstus laikrakstiem, rakstīja kritikas par Raiņa darbiem un viņa piecdesmitgadē ievietojusi jubilejas rakstu Lugāno žurnālā Coenobium. 1917 N. Robiņas veselība pasliktinājās. Viņa devās ārstēties kalnos uz Montānu. Tur iepazinās ar franču rakstnieku un žurnālistu Kamilu Mobēru (Camille Maubert) un ieinteresēja viņu par Raiņa daiļradi. Savas dzīves pēdējās nedēļās tulkojusi franciski Raiņa lugas Uguns un Nakts parindeņus, pēc kuriem K. Mobērs izveidoja literāru tulkojumu un 1922–23 publicēja to Parīzes žurnālā La nouvelle Journée. Pseidonīms Tālija. Par N. Robiņu materiālus no Lozanas bibliotēkas Šveicē ieguvusi A. Leite.
Izmantotā literatūra:
  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R. 1992. 2
  2. Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1-4. Rokvila 1983-90. Redaktors E. Andersons. 
  3. Padomju Druva 1985. 11. IV :2–3; 8. VIII
  4. Literatūra un Māksla 1985. 6. IX.
  5. Rainis J. Kopoti raksti, 9, 1980 :552–553.
  6. Raiņa gadagrāmata 1985 :133–163
  7. Novadnieks 1998 I :2
© Viljars Tooms, 2003-2007

sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis

Lasot laikrakstu Vidzemes novadiem ''Druva'' ...

Šodienas avīzes ''Druva'' pielikumā ''Novadnieks'' ir lasāms raksts ''Ko nezinām par Visendorfa dzirnavām un Henriju Visendorfu ?

ceturtdiena, 2011. gada 27. janvāris

Valijai Brutānei-100!

Pirms 100 gadiem drēbnieka ģimenē Rīgā dzimusi pirmskara Latvijā populārā dzejniece, arī ''Jaunāko Ziņu'' žurnāliste Valija Brutāne, meitas uzvārdā Jansone. Padomju gados darbojusies arī kā tulkotāja, starp citu, atdzejojot Viljama Šekspīra ''Sapni vasaras naktī''. Valija Brutāne bija viens no tiem latviešu autoriem, pie kuru ''pāraudzināšanas'' pēc kara ar skubu metās kā padomju kritika, tā funkcionāri. Viņai pārmeta ''apolitismu'', ''atraušanos no dzīves'', apgalvojot, ka "tādas dzejas nekad nekļūs tuvas padomju cilvēkam". Kaut arī vēlāk staļiniskās kritikas tvēriens mazliet atslāba, 1973. gadā dzejniece krājumā ar simbolisku nosaukumu ''Rātnie ritmi'' atzīmē, ka nu jau gribas "tikai klusēšanas auglī kost" un ''intrigu cilpas žņaudz kaklu". Tomēr 70. gadu otrajā pusē tautā populāra kļuva Raimonda Paula komponētā, Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres dziedātā dziesma ''Nīcā'', kuras vārdu autore ir V. Brutāne: ''Sarkans lindraks, zīļu vainags ņirbot ņirb./ Skatiens liek kā zibošs vanags sirdij tirpt...'' http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/sodien/?doc=93091
 No Līgatnes pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiāliem par novadnieci Valiju Brutāni
http://picasaweb.google.com/veradalberga/PaKripatinai7?locked=true#
http://www.biblioteka.lv/Libraries/ligatnes-pagasta-biblioteka/News/ArticleItem.aspx?article=11098&type=0

sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Oktobrī dzimuši...

Zicāns Eduards (1884.10.X Līgatnes pag. Jaunžīguros - 1946.30.IV Nirnbergā, Vācijā) - izglītības darbinieks, teologs, dzejnieks.

Dzimis zemnieka ģimenē. 1903. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru. 1905-19 tur strādājis par pedagogu. 1921-38 N. Draudziņas ģimnāzijas inspektors, 1934-36 Rīgas skolotāju institūta skolotājs. 1926. gadā beidzis LU Teoloģijas fakultāti, iegūstot teoloģijas kandidāta grādu, pēc tam papildinājis zināšanas Vācijā Berlīnes (1927) un Leipcigas (1929) universitātēs. 1929. gadā ebreju valodas lektors Latvijas Universitātē, 1930. gadā privātdocents, 1934. gadā LU ieguvis teoloģijas doktora grādu, par disertāciju "Arābieši Vecajā Derībā un viņu attiecības pret Izraēliešiem" (grāmatā 1934) saņēmis Kultūras fonda balvu. No 1934. gada docents, no 1935. gada vecākais docents, 1938-40 un 1942-44 profesors vispārējā reliģiju vēsturē. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, kur miris Fišbahas bēgļu nometnē. Tulkojis latviešu valodā psalmus, publicējis rakstus par Veco Derību un latviešu mitoloģiju (Saules kāzas, Pērkons, garā pupa u.c.) un estētiku. Trimdā atkārtoti izdota Zicāna veidotā ābece un lasāmgrāmata "Viegla gaita" (1948, 1953,1957). 1963. gadā iznācis Zicāna dzejoļu krājums "Virši zied" .
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 661.lpp.
2.Eduards Zicāns//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-550.lpp.
3.Rusmanis, Sigurds. Viņi dzimuši Līgatnes pagastā :[par ievērojamiem cilvēkiem (Cēsu raj.)] / Sigurds Rusmanis // Druva. - ISSN 1691-0400. - Nr.117 (2003, 29.jūl.), 3.lpp. - ( Piel. "Novadnieks" ). - Turp. Sāk.: Nr.27 (2003, 18.febr.). (Zicāns, Eduards)

sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

Tas Jūs var interesēt!

Gadskaitļi no Līgatnes pagasta vēstures:
1823.-1826.g.-Vidzemes zemnieku brīvlaišana
1826.g.-Slaņos uzcēla Brāļu draudzes saieta namu
1841.d.-uzcēla Ķempju baznīcu,1882.g.mūra ēku
1861.g.-māju iepirkšana dzimtas īpašumā Jaunķempju pagastā
1863.g.-māju iepirkšana dzimtas īpašumā Paltmales pagastā
1862./1863.g.-dibināta Paltmales pagasta skola
1863.g.-izbūve pabeigta pagasta teritoriju šķērsojošai Rīgas-Veclaicenes šosejai
1889.g.-izbūvēts dzezceļš Rīga-Valka
1892.g.-uzcelta Līgatnes dzelzceļa stacija,kuru 1944.gadā saspridzināja
1895.g.-pirmā telefona līnija,savienoja Līgatnes papīrfabriku ar Līgatnes staciju
1898.g.-dibināta Līgatnes Saviesīgā biedrība

sestdiena, 2009. gada 10. oktobris

Lasot ''Vides vēstis''oktobra numuru...

Numurā ir apraksts par mūsu novadnieku Rihardu Vidzicki un viņa uzcelto smilšu māju Vienkoču parkā.
http://www.videsvestis.lv/ , http://www.vienkoci.lv/

sestdiena, 2009. gada 28. februāris

Bet vidū dzīvība...

Leonīds Paparde(dzimis Miška Kārlis) dzimis 1893.gada 13.februārī Paltmales ''Rozēs''-tagad Līgatnes pagastā. Miris 1938.gadā 29.augustā . Mācījies Paltmales pamatskolā . No 1910.-1914.g.mācās Valmieras skolotāju seminārā . Revolucionāra gaitas sāk LSD Vidienas organizācijā ''Bērzieši'',LSD pulciņā ''Lāčplēsis'. No 1916.gada dzīvo un darbojas Krievijā,Sibīrijā./novadpētniecības mape, foto uzņēmumi no Segliņa Jāņa arhīva , novadpētniecības katalogs-manuāls/

ceturtdiena, 2009. gada 29. janvāris

Bet vidū dzīvība...

Brutāne Valija -dzimusi rīdziniece 28.01.1911.-7.04.1990. Mācījās Līgatnes un Vildogas pamatskolā(beidz 1923.g.)Studē Rīgā,tulko Šekspīru,,Kiplingu,Velsu,Pristliju,Brehtu,Čehovu.11 dzejoļu krājumi,2 dzejas izlases,1969.gadā prozas grāmata’’Uz Līgatni man brauciet līdz’’ /novadpētniecības mape,novadpētniecības katalogs-manuāls/