Lāčplēša diena.

Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu. Latvijā, godinot brīvības cīnītāju piemiņu, ir tradīcija Lāčplēša dienā ielikt ēku logos svecītes, bet Rīgā, Daugavmalā pie Rīgas Pils mūra tiek aizdegtas svecītes. Līdzīga svecīšu aizdegšana, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, notiek arī citās Latvijas pilsētās. Daudzās vietās Latvijā par tradīciju kļuvis arī Lāčplēša dienā rīkot lāpu gājienus.

Lācplēša Kara ordenis

Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.

Ordenim bija trīs šķiras – I, II un III. Apbalvošanu sāka ar ordeņa zemāko, III šķiru, un augstāko II un I pakāpi varēja piešķirt tikai pēc tam (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus). Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu.

Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – 11. novembris 1919. Krusta zaros iegravēts – Par Latviju. Krusta galos iegravēti iniciāļi H.B., un tā ir sudrabkaļa Hermaņa Banka meistarzīme. Ordenim ir daudzstaru sudraba zvaigzne, tās centrā ir ordeņa zīme. Muarē lente ar trim sarkanām un četrām sudrabotām vienāda platuma svītrām. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija J. Liberts. Apbalvotajiem pasniedza arī R. Zariņa zīmēto diplomu, kurā īsi aprakstīts varoņdarbs, par ko piešķirts ordenis.

Par ordeņa dibināšanas dienu simboliski pieņemts uzskatīt 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju. Tomēr pirmoreiz apbalvošana ar šo ordeni notika tikai 1920. gada 11. novembrī, kad Satversmes sapulce jau bija pieņēmusi likumu par Lāčplēša Kara ordeni (1920. g. 18. septembrī). Pirmie ordeņi 1920. g. 13. augustā ar Ministru kabineta lēmumu tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – ģenerālim Pēterim Radziņam, pulkvežiem Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Jūlijam Jansonam, Jānim Apinim, pulkvežleitnantiem Oskaram Dankeram un Jānim Puriņam.

Rakstā izmantota informācija no LR Valsts prezidenta mājas lapas
www.president.lv

 Pieminam arī savus Lāčplēšus:

• Kasparsons Mārtiņš - ordenis Nr.404
• Kalniņš Kārlis-ordenis Nr.369
• Ķimenis Augusts-ordenis Nr.888
• Grope Andrejs-ordenis Nr.1072
• Sīka Jānis-ordenis Nr.227
• Lauva Roberts-ordenis Nr.339

(Sīkāka informācija par novadniekiem izlasāma Līgatnes pagasta bibliotēkā,
novadpētniecības mapes)

Novadnieki- marta mēneša jubilāri

Martā izciliem Līgatnes pagasta novadniekiem ir piemiņas dienas:

21. martā



Edgars Siliņš (1927.g.21.martā Līgatnē “Veclapsās”
-1998,Paltmales kapi)
fiziķis,Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis,LZA Fizikālās enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs,LZA Lielās medaļas laureāts.170 zinātnisku darbu,to skaitā 6 Latvijā un ārzemēs izdotu monogrāfiju autors.1998.gada pavasarī pabeidza fundamentālu monogrāfiju''Lielo patiesību meklējumi-esejas par ideju un paradigmu vēsturi''
(novadpētniecības mape,katalogs)
Par Edgaru Siliņu


24.martā



VISENDORFS Henrijs
Dzimis - 1861.g. 24. (12.) martā
Miris - 1916.gadā.
Izglītība – ģimnāzijas izglītība Pēterburgā, klausījies lekciju kursus par tautsaimniecību Kondorsas licejā.
Ieguldījums latviešu valodniecībā un valodas attīstībā:
1. popularizējis latvietības jautājumus ārzemju – vācu, angļu, franču-presē;
2. sponsorējis un veicinājis “Latvju Dainu” iznākšanu, tautasdziesmu krāšanas un sistematizēšanas darbu;
Brošūras “Ziņas par latviešu ticību” autors.
Bibliotēkā materiāls ir apkopots novadpētniecības kartotēkā(manuāli),mapē.
Par H.Visendorfu

Vairāk par Līgatnes novadniekiem

Oktobrī dzimuši...

Lāce Anna-1891.19.10.Līgatnes pg.Ķempju muižā seglinieka ģim.-1979.21.11.Rīgā,apb.Raiņa kapos.-režisore,teātra kritiķe,tulkojusi Bertoldu Brehtu.  No 1920 viena no strādnieku teātra organizētājām Rīgā. No 1926 strādājusi Maskavā latviešu teātrī Skatuve un citur, 1948–57 Valmieras Drāmas teātra režisore (no 1950 galvenā režisore). Iestudējusi: N.Gogoļa Revidents (1952), A.Upīša Ziņģu Ješkas uzvara (1954). Izdots rakstu krājums Dramaturģija un teātris (1962).(Lpb novadpētn.mape,katalogs,Vbv-197lpp.)

Režisores Annas Lāces (1891.- 1979.) vārdu mūsdienu teātra apmeklētāju vidū atceras vairs tikai retais, jo skatītāji, kuru atmiņās gadiem ilgi glabājas iemīļoto aktieru tēli, režisora vārdu iegaumē daudz retāk. Turklāt Annas Lāces režisores darbība nav tik spilgta, lai viņu, līdzīgi kā E.Smiļģi, pieminētu vēl ilgi pēc radošā mūža beigām. Bet tā kā viņa savas pēdējās izrādes iestudējusi sešdesmitajos gados Valmieras teātrī, un nu jau gandrīz divdesmit gadus viņa nav dzīvo vidū, tad interesi par A.Lāci galvenokārt var izraisīt fakti, ka viņas mazmeita ir talantīgā un starptautiski atzītā režisore Māra Ķimele. Bet 1996. gada nogalē grāmatu apgādā likteņstāsti izdotas arī G. Strautmanes pierakstītās režisores meitas Dagmāras Ķimeles atmiņu stāstījums "Asja", kura apakšvirsraksts - "režisores Annas Lāces dēkainā dzīve".

Grāmatas priekšvārdā G.Strautmane atzīst, ka tā ir sava veida "konfrontācija ar pašas Annas Lāces memuāriem, kurus lietpratēji atzinuši par viņas reālās dzīves diezgan brīvām interpretācijām ar mērķi notikumus atspoguļot sev vēlamajā gaismā, kas ir ciešā saistībā ar tā laika valdošo ideoloģiju.
Izdotas trīs biogrāfiska rakstura grāmatas par Annu Lāci, no kurām pirmā parādījusies 1971.gadā Vācijā, un tās nosaukums - "Revolucionārs profesijā". Bet divas pārējās - "Anna Lācis" un "Sarkanā neļķe" - izdotas Latvijā. Šo darbu fragmenti izmantoti nesen tapušajā grāmatā "Asja", turklāt tie papildināti ar režisores tie ir papildināti ar režisores meitas Dagmāras Ķimeles komentāriem, kas palīdz nošķirt Asjas fantāzijas no patiesās notikumu gaitas, un reizē pat ir pilnīgā pretrunā ar viņas teikto. Grāmata papildināta ar dažiem maz pazīstamiem vai Latvijā līdz šim vispār nezināmiem materiāliem - vēstulēm, filozofa Valtera Benjamina "Maskavas dienasgrāmatas fragmentiem, un Linarda Laicena dzeju, kuras tapšanai ierosmi sniegusi tieši Anna Lāce (jeb Lācis, kā viņa pati sevi dēvēja). Tādejādi lasītājam tiek dota iespēja paraudzīties uz Asju ne tikai viņas meitas acīm, bet arī iepazīt viņu tādu, kāda tā ir citu viņai tuvu cilvēku atmiņās. Grāmatai pevienots arī plāšs fotomateriālu klāsts, kur redzam daudzus tā laika sabiedrībā populārus cilvēkus, kuri bijuši viņas draugi vai labi paziņas, kā arī pašu Asju dažādos viņas dzīves posmos.Pētījuma autore-Inese Zelmene

Kasparsons Mārtiņš-
1894.14.10.Līgatnē saimn.ģim.-1959.
08.07.Melburnā,Austrālijā.L-jas brīvības cīnītājs,L-jas armijas pulkvedis.Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem.Par 1919.g.17.11.kauju pret bermontiešiem pie Bauskas apb.ar LKO.
(Vidusvidzemnieku biogrāf.vārdnīca 166.lpp.,novadp.mape, kat.)
Ar militāru godu,skanot valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedīts Latvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons.Par nopelniem ir daudzie apbalvojumi-Lāčplēša Kara ordenis,Triju Zvaigžņu ordenis,Igaunijas Brīvības krusts,Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme,Viestura ordenis...Pulkvedis miris 1959.gadā Austrālijā,pēc gandrīz 50 gadiem atgriezās Līgatnē,lai Zanderu kapos tiktu guldīts blakus saviem vecākiem.
/atsauce uz publikāciju''Druvā'',08.08.08.,nr.120
J.Gabrāns,foto M.Buholcs/

Kauls Alberts-(1938. gada 15. oktobris — 2008. gada 24. septembris) bija latviešu zemnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs. Pirms gadsimta ceturkšņa daudzi
viņu dēvēja par Albertu Lielo un ģigantiskā
kopsaimniecība ,,Ādaži”, kuru
viņš vadīja, zēla un plauka tik spoži kā
neviena cita visā Padomju Latvijā. Šo
cilvēku respektēja, no viņa baidījās, ar
viņu rēķinājās. Pat Maskavas Kremlī,
kur drosmīgais reformators Gorbačovs,
pats varenākais no krieviem, viņu uzaicināja
par savu padomnieku.Alberts Kauls nomira 2008.gada 24.septembrī. Viņš tika apglabāts blakus saviem dēliem Līgatnē, Zanderu kapos.http://diena.lv/lat/izklaide/literatura/adazos-atvers-gramatu-alberts-kauls-triumfa-un-tragisma , http://diena.lv/lat/politics/sabiedriba/adazu-priekssedetajs , http://www.jaunasgramatas.lv/alberts-kauls-triumfa-un-tragisma/
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=73638

Lasot žurnāla''Una'' maija numuru...

Žurnāla sadaļā''Dzīvesstāsts''ir stāsts par mūsu novadniekiem Irēnu Bindemani un Juri Bindemani ''Mīlestība turbo režīmā''. Dzīvo Līgatnes pagasta ''Vanadziņos''.

Man vārds ir uz mēles...2

Ir iznācis Kultūras biedrības'' Harmonija '' Cēsu novada autoru kopkrājums . Līgatni šajā kopkrājumā pārstāv Lija Brīdaka , Imants Tunķelis , kurš dzejas un atdzejas lauciņā pazīstams kā Zintis Zīme , Bruno Silkalns. Vilinājums izlasīt bija tik liels , ka aizņēmos no bibliotēkas lasītāja Imanta Tunķeļa līdz rītdienai .

Bet vidū dzīvība...

Leonīds Paparde(dzimis Miška Kārlis) dzimis 1893.gada 13.februārī Paltmales ''Rozēs''-tagad Līgatnes pagastā. Miris 1938.gadā 29.augustā . Mācījies Paltmales pamatskolā . No 1910.-1914.g.mācās Valmieras skolotāju seminārā . Revolucionāra gaitas sāk LSD Vidienas organizācijā ''Bērzieši'',LSD pulciņā ''Lāčplēsis'. No 1916.gada dzīvo un darbojas Krievijā,Sibīrijā./novadpētniecības mape, foto uzņēmumi no Segliņa Jāņa arhīva , novadpētniecības katalogs-manuāls/

Bet vidū dzīvība...

Brutāne Valija -dzimusi rīdziniece 28.01.1911.-7.04.1990. Mācījās Līgatnes un Vildogas pamatskolā(beidz 1923.g.)Studē Rīgā,tulko Šekspīru,,Kiplingu,Velsu,Pristliju,Brehtu,Čehovu.11 dzejoļu krājumi,2 dzejas izlases,1969.gadā prozas grāmata’’Uz Līgatni man brauciet līdz’’ /novadpētniecības mape,novadpētniecības katalogs-manuāls/