Lāce Anna-1891.19.10.Līgatnes pg.Ķempju muižā seglinieka ģim.-1979.21.11.Rīgā,apb.Raiņa kapos.-režisore,teātra kritiķe,tulkojusi Bertoldu Brehtu. No 1920 viena no strādnieku teātra organizētājām Rīgā. No 1926 strādājusi Maskavā latviešu teātrī Skatuve un citur, 1948–57 Valmieras Drāmas teātra režisore (no 1950 galvenā režisore). Iestudējusi: N.Gogoļa Revidents (1952), A.Upīša Ziņģu Ješkas uzvara (1954). Izdots rakstu krājums Dramaturģija un teātris (1962).(Lpb novadpētn.mape,katalogs,Vbv-197lpp.)
Režisores Annas Lāces (1891.- 1979.) vārdu mūsdienu teātra apmeklētāju vidū atceras vairs tikai retais, jo skatītāji, kuru atmiņās gadiem ilgi glabājas iemīļoto aktieru tēli, režisora vārdu iegaumē daudz retāk. Turklāt Annas Lāces režisores darbība nav tik spilgta, lai viņu, līdzīgi kā E.Smiļģi, pieminētu vēl ilgi pēc radošā mūža beigām. Bet tā kā viņa savas pēdējās izrādes iestudējusi sešdesmitajos gados Valmieras teātrī, un nu jau gandrīz divdesmit gadus viņa nav dzīvo vidū, tad interesi par A.Lāci galvenokārt var izraisīt fakti, ka viņas mazmeita ir talantīgā un starptautiski atzītā režisore Māra Ķimele. Bet 1996. gada nogalē grāmatu apgādā likteņstāsti izdotas arī G. Strautmanes pierakstītās režisores meitas Dagmāras Ķimeles atmiņu stāstījums "Asja", kura apakšvirsraksts - "režisores Annas Lāces dēkainā dzīve".
Grāmatas priekšvārdā G.Strautmane atzīst, ka tā ir sava veida "konfrontācija ar pašas Annas Lāces memuāriem, kurus lietpratēji atzinuši par viņas reālās dzīves diezgan brīvām interpretācijām ar mērķi notikumus atspoguļot sev vēlamajā gaismā, kas ir ciešā saistībā ar tā laika valdošo ideoloģiju.
Izdotas trīs biogrāfiska rakstura grāmatas par Annu Lāci, no kurām pirmā parādījusies 1971.gadā Vācijā, un tās nosaukums - "Revolucionārs profesijā". Bet divas pārējās - "Anna Lācis" un "Sarkanā neļķe" - izdotas Latvijā. Šo darbu fragmenti izmantoti nesen tapušajā grāmatā "Asja", turklāt tie papildināti ar režisores tie ir papildināti ar režisores meitas Dagmāras Ķimeles komentāriem, kas palīdz nošķirt Asjas fantāzijas no patiesās notikumu gaitas, un reizē pat ir pilnīgā pretrunā ar viņas teikto. Grāmata papildināta ar dažiem maz pazīstamiem vai Latvijā līdz šim vispār nezināmiem materiāliem - vēstulēm, filozofa Valtera Benjamina "Maskavas dienasgrāmatas fragmentiem, un Linarda Laicena dzeju, kuras tapšanai ierosmi sniegusi tieši Anna Lāce (jeb Lācis, kā viņa pati sevi dēvēja). Tādejādi lasītājam tiek dota iespēja paraudzīties uz Asju ne tikai viņas meitas acīm, bet arī iepazīt viņu tādu, kāda tā ir citu viņai tuvu cilvēku atmiņās. Grāmatai pevienots arī plāšs fotomateriālu klāsts, kur redzam daudzus tā laika sabiedrībā populārus cilvēkus, kuri bijuši viņas draugi vai labi paziņas, kā arī pašu Asju dažādos viņas dzīves posmos.Pētījuma autore-Inese Zelmene
Kasparsons Mārtiņš-
1894.14.10.Līgatnē saimn.ģim.-1959.
08.07.Melburnā,Austrālijā.L-jas brīvības cīnītājs,L-jas armijas pulkvedis.Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem.Par 1919.g.17.11.kauju pret bermontiešiem pie Bauskas apb.ar LKO.
(Vidusvidzemnieku biogrāf.vārdnīca 166.lpp.,novadp.mape, kat.)
Ar militāru godu,skanot valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedīts Latvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons.Par nopelniem ir daudzie apbalvojumi-Lāčplēša Kara ordenis,Triju Zvaigžņu ordenis,Igaunijas Brīvības krusts,Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme,Viestura ordenis...Pulkvedis miris 1959.gadā Austrālijā,pēc gandrīz 50 gadiem atgriezās Līgatnē,lai Zanderu kapos tiktu guldīts blakus saviem vecākiem.
/atsauce uz publikāciju''Druvā'',08.08.08.,nr.120
J.Gabrāns,foto M.Buholcs/
Kauls Alberts-(1938. gada 15. oktobris — 2008. gada 24. septembris) bija latviešu zemnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs. Pirms gadsimta ceturkšņa daudzi
viņu dēvēja par Albertu Lielo un ģigantiskā
kopsaimniecība ,,Ādaži”, kuru
viņš vadīja, zēla un plauka tik spoži kā
neviena cita visā Padomju Latvijā. Šo
cilvēku respektēja, no viņa baidījās, ar
viņu rēķinājās. Pat Maskavas Kremlī,
kur drosmīgais reformators Gorbačovs,
pats varenākais no krieviem, viņu uzaicināja
par savu padomnieku.Alberts Kauls nomira 2008.gada 24.septembrī. Viņš tika apglabāts blakus saviem dēliem Līgatnē, Zanderu kapos.http://diena.lv/lat/izklaide/literatura/adazos-atvers-gramatu-alberts-kauls-triumfa-un-tragisma , http://diena.lv/lat/politics/sabiedriba/adazu-priekssedetajs , http://www.jaunasgramatas.lv/alberts-kauls-triumfa-un-tragisma/
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=73638
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru