Rāda ziņas ar etiķeti novadnieks. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti novadnieks. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2017. gada 21. marts

Ir izdota novadnieka tulkotā grāmata!

Emīlija Galoti

Autors: Gotholds Efraims Lesings
Izdevniecība: Celtnes apgāds
Izdošanas gads: 2017
Valoda: Latviešu
Produkta veids: Mīkstie vāki
ISBN: 9789934190698
Lapaspušu skaits: 135 
Sērija: 
Ievadīšanas datums: 07.03.2017

Tulkojis mūsu novadnieks Imants Tunķelis.

Par Imantu Tunķeli


pirmdiena, 2017. gada 13. februāris

Mūsu novadnieki





Leonīds Paparde(dzimis Miška Kārlis) dzimis 1893.gada 13.februārī Paltmales ''Rozēs''-tagad Līgatnes pagastā. Miris 1938.gadā 29.augustā . Mācījies Paltmales pamatskolā . No 1910.-1914.g.mācās Valmieras skolotāju seminārā . Revolucionāra gaitas sāk LSD Vidienas organizācijā ''Bērzieši'',LSD pulciņā ''Lāčplēsis'. No 1916.gada dzīvo un darbojas Krievijā,Sibīrijā./novadpētniecības mape, foto uzņēmumi no Segliņa Jāņa arhīva , novadpētniecības katalogs-manuāls/

Paparde Leonīds (īstajā vārdā Kārlis Miška; 1883. 13. II Paltmales, tagad Līgatnes pagastā – 1938. 29. VIII noslepkavots sarkanā terora kampaņā, Krievijā) – skolotājs, boļševiks. 1914 beidzis Valmieras skolotāju semināru. Pēc tam skolotājs Zalvē, tagad Aizkraukles rajonā. Kopš 1916 skolotājs Jeņisejas guberņā, Sibīrijā. Kopš 1917 strādājis Krasnojarskas guberņā, bijis laikraksta redaktors. Organizēja sarkangvardus pret Aleksandra Kolčaka [1] armiju. Kopš 1919 vadošos partijas amatos. Kalnu Altajā vietējiem iedzīvotājiem mācījis, kā audzējama raža, kā jāsaimnieko. Boļševiku partijas 11.–17. kongresu delegāts. Apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Izmantotā literatūra:
  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 1-102. R. 1981-88. 
  2. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. I-III un rādītājs. R. 1967-72. 
  3. Žīgure A. Es stāstu par Latviju. 2000 :100
© Viljars Tooms, 2003-2007




Letonika
Novadnieku kalendārs

Novadnieku datubāze

ceturtdiena, 2017. gada 26. janvāris

Mūsu novadnieki





28.01.1911.gadā  Rīgā dzimusi pirmskara Latvijā populārā dzejniece, arī ''Jaunāko Ziņu'' žurnāliste Valija Brutāne, meitas uzvārdā Jansone. Padomju gados darbojusies arī kā tulkotāja, starp citu, atdzejojot Viljama Šekspīra ''Sapni vasaras naktī''. Valija Brutāne bija viens no tiem latviešu autoriem, pie kuru ''pāraudzināšanas'' pēc kara ar skubu metās kā padomju kritika, tā funkcionāri. Viņai pārmeta ''apolitismu'', ''atraušanos no dzīves'', apgalvojot, ka "tādas dzejas nekad nekļūs tuvas padomju cilvēkam". Kaut arī vēlāk staļiniskās kritikas tvēriens mazliet atslāba, 1973. gadā dzejniece krājumā ar simbolisku nosaukumu ''Rātnie ritmi'' atzīmē, ka nu jau gribas "tikai klusēšanas auglī kost" un ''intrigu cilpas žņaudz kaklu". Tomēr 70. gadu otrajā pusē tautā populāra kļuva Raimonda Paula komponētā, Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres dziedātā dziesma ''Nīcā'', kuras vārdu autore ir V. Brutāne: ''Sarkans lindraks, zīļu vainags ņirbot ņirb./ Skatiens liek kā zibošs vanags sirdij tirpt..

No Līgatnes pagasta biliotēkas novadpētniecības materiāliem 

piektdiena, 2017. gada 6. janvāris

Mūsu novadnieki.

Mēs klusi paliekam šai krastā,
Vēji šalkos un mierinās mūs,
Bet tava vieta, kas bija šai dzīvē,
Vienmēr mūsu atmiņās būs.


Skatīt vairāk

ceturtdiena, 2016. gada 3. novembris

Ievērībai!

 
 5. novembrī plkst. 14.00 – mākslinieku Jura Bindemaņa, Aldoņa Cīruļa, Harija Medņa, Aivara Romanovska, Ulda Zutera gleznu izstādes “J.B.A.C.H.M.A.R.U.Z." atklāšana  (Limbažu
bibliotēka, Parka ielā 23). Izstāde būs apskatāma līdz 30.decembrim.

Lasīt vairāk par izstādes atklāšanu

trešdiena, 2016. gada 5. oktobris

Mīli Latviju!

Elmāra Bremšmita autobiogrāfija.


piektdiena, 2016. gada 23. septembris

Kur mīt fotomīlestība?

Elmārs Bremšmits.Cēsu Tautas studijas biedrs kopš 1974.gada.Kopš 1976.gada piedalījies visās starpklubu izstādēs Rīgā, Valkā, Rēzeknē, Bauskā, Kuldīgā, Cēsīs, Viļakā u.c.
Pēc 40.gadiem - 2016.gadā pagasta bibliotēkā skenēju avīžu izgriezumus, pārfotogrāfēju autora dotās
fotogrāfijas-veidoju virtuālu izstādi ''Sudas purvs'' un novadpētniecības materiālu par novadnieku.
Raksts ņemts no''Padomju Druvas'', 2.lappuse, sestdiena,1988.gada 5.martā.