No bibliotēkas krājuma...

Bibliotēkas fondā ir pirmā izdevuma grāmata, novadnieka
gimenes dāvinājums bibliotēkai. Ir iznācis izdevniecībā ''Jumava" atkārtots grāmatas  izdevums.

Edgara Imanta Siliņa "Lielo patiesību meklējumi" ir izcila latviešu zinātnieka - organisko cietvielu fizikas skolas izveidotāja Latvijā - ļoti personisks un tādēļ uzrunājošs stāsts par viņa paša patiesības meklējumiem mūža garumā. Neatkarīgi no tā, kādas patiesības tikušas atklātas pirms mums, sava patiesība, sava dzīves izpratne un dzīves garša katram ir jāatrod pašam. Taču ir labi, ja šajos meklējumos gadās sastapt labu skolotāju, kāda ir Edgara Imanta Siliņa grāmata. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors Edgars Imants Siliņš ar savu smalkjūtīgas mīlestības un tolerances attieksmi pret ģimeni, līdzcilvēkiem, pret savu zinātnieka un filozofa misiju ir ne vien meklējis lielās patiesības, bet arī atradis vienu no būtiskākajām, pierādījis ar savu dzīvi un darbu, varbūt pats to neapzinādamies, ka ir iespējama harmonija, kur mīlestība, zināšanas un darbs ir ideālās proporcijās, kas veidojusi viņa paša personību./Māra Rikmane, Edgars Siliņš (1927.g.21.martā Līgatnē “Veclapsās” -1998,Paltmales kapi) fiziķis,Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis,LZA Fizikālās enerģētikas institūta Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs,LZA Lielās medaļas laureāts.170 zinātnisku darbu,to skaitā 6 Latvijā un ārzemēs izdotu monogrāfiju autors.1998.gada pavasarī pabeidza fundamentālu monogrāfiju''Lielo patiesību meklējumi-esejas par ideju un paradigmu vēsturi'' (novadpētniecības mape,katalogs) Par Edgaru Siliņu 08.02. Fondā viesojas Ziedotājs Toms Siliņs un intervē  kandidātus tēva Prof.Edgara Imanta Siliņa piemiņas stipendijai.  Toms Siliņš

Mūsu novadnieki

Brants Jēkabs (1887. 4. III Jaunpiebalgā – ?) – skolotājs, kordiriģents. Mācījies Jaunpiebalgas Jāņa skolā, Vecpiebalgas draudzes skolā un 1903–07 Valmieras skolotājs seminārā. Skolotājs dažādās vietās Vidzemē. 1914 iesaukts armijā, bijis rakstvedis. 1918–20 sādžas skolotājs Krievijā. 1920–44 Līgatnes pamatskolas pārzinis, Līgatnes kora vadītājs un Rīgas apriņķa skolas valdes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Izmantotā literatūra:

1. Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca R. 1939. 
2. Johansone V. …Un Jaunpiebalga. 1996. 19
3. Novadnieks 1998 II :4

© Viljars Tooms, 2003-2007

"  Stāsta, ka 1905. gadā cara bilde iznesta no skolas un pakārta uz telefona drātīm pret Visendorfa dzirnavām (LFK 1860, 763). Ceļš uz skolu sākas pa labi no šosejas. Vecā skolas ēka tieši pret ceļu, Beķerkalnā, te Ķempju un Paltmales pašvaldības nopirka bijušo beķerejas no kaļķakmens celto ēku un iekārtoja skolu, kuru pārcēla šurp no Skudrukalna. Par to stāsta Erna Mūrmane (1917.), kura tagad dzīvo ASV: „Tikai pašu pēdējo gadu es gāju jaunajā skolā, visu laiku vecajā. Kad skatās uz fasādi, pa labi dzīvoja skolas principiāls. Tad bija klašu telpas. Bija arī, ka dažas klases mācījās kopā, kā trešā un ceturtā. Augšā skolēniem no laukiem, kuri nevarēja pārbraukt uz mājām, bija gulēšana. No rīta principiāls Brants iznāca ārā. Mums bija jānodzied dziesma no baznīcas grāmatas. Katru dienu bija cita dziesma, to mums iedeva iepriekšējā vakarā, tā mums bija jāiemācās. Toreiz mums bija četri skolotāji: Kampe, Kampes kundze, Branta kundze un Brants”.

Mūsu novadniece

1891. gada 19. oktobrī dzimusi režisore Anna Lāce.
 Lāce Anna (arī Anna Lācis; 1891–1979) – režisore. No 1920 viena no strādnieku teātra organizētājām Rīgā. No 1926 strādājusi Maskavā latviešu teātrī Skatuve un citur, 1948–57 Valmieras Drāmas teātra režisore (no 1950 galvenā režisore). Iestudējusi: N.Gogoļa Revidents (1952), A.Upīša Ziņģu Ješkas uzvara (1954). Izdots rakstu krājums Dramaturģija un teātris (1962).



Lāce Anna Vidusvidzemnieku vārdnīca
(Lācis, dzim. Liepiņa; 1891. 19. X Līgatnes pagasta Ķempju muižā seglinieka ģimenē – 1979. 21. XI Rīgā, apbedīta Raiņa kapos vienā kapu dārziņā ar B. Reihu) – režisore, teātra kritiķe. Bijusi precējusies ar rakstnieku Jūliju Lāci [5], pēc tam ar vācu režisoru un teātra zinātnieku Bernhardu Reihu ...

Mūsu novadnieks.

Kasparsons Mārtiņš-

1894.14.10.Līgatnē saimn .ģim.- 1959.

08.07.Melburnā,Austrālijā.L-jas brīvības cīnītājs,L-jas armijas pulkvedis .Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem. Par 1919.g.17.11.kauju pret bermontiešiem pie Bauskas apb.ar LKO. http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=700

(Vidusvidzemnieku  biogrāf. vārdnīca 166.lpp.,novadp.mape, kat.)

Ar militāru godu,  valsts himnai un ieroču zalvēm, Līgatnes Zanderu kapos tika pārapbedīts Latvijas armijas pulkvedis Mārtiņš Kasparsons .Par nopelniem ir daudzie apbalvojumi-Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis ,Igaunijas Brīvības krusts ,Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme,  Viestura ordenis...Pulkvedis miris 1959.gadā Austrālijā, pēc gandrīz 50 gadiem atgriezās Līgatnē, lai Zanderu kapos tiktu guldīts blakus saviem vecākiem.
/atsauce uz publikāciju''Druvā'',08.08.08.,nr.120
J.Gabrāns,foto M.Buholcs/