Brants Jēkabs (1887. 4. III Jaunpiebalgā – ?) – skolotājs, kordiriģents. Mācījies Jaunpiebalgas Jāņa skolā, Vecpiebalgas draudzes skolā un 1903–07 Valmieras skolotājs seminārā. Skolotājs dažādās vietās Vidzemē. 1914 iesaukts armijā, bijis rakstvedis. 1918–20 sādžas skolotājs Krievijā. 1920–44 Līgatnes pamatskolas pārzinis, Līgatnes kora vadītājs un Rīgas apriņķa skolas valdes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Izmantotā literatūra:
- Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca R. 1939.
- Johansone V. …Un Jaunpiebalga. 1996. 19
- Novadnieks 1998 II :4
© Viljars Tooms, 2003-2007
" Stāsta,
ka 1905. gadā cara bilde iznesta no skolas un pakārta uz telefona
drātīm pret Visendorfa dzirnavām (LFK 1860, 763). Ceļš uz skolu sākas pa
labi no šosejas. Vecā skolas ēka tieši pret ceļu, Beķerkalnā, te Ķempju
un Paltmales pašvaldības nopirka bijušo beķerejas no kaļķakmens celto
ēku un iekārtoja skolu, kuru pārcēla šurp no Skudrukalna. Par to stāsta
Erna Mūrmane (1917.), kura tagad dzīvo ASV: „Tikai pašu pēdējo gadu es
gāju jaunajā skolā, visu laiku vecajā. Kad skatās uz fasādi, pa labi
dzīvoja skolas principiāls. Tad bija klašu telpas. Bija arī, ka dažas
klases mācījās kopā, kā trešā un ceturtā. Augšā skolēniem no laukiem,
kuri nevarēja pārbraukt uz mājām, bija gulēšana. No rīta principiāls
Brants iznāca ārā. Mums bija jānodzied dziesma no baznīcas grāmatas.
Katru dienu bija cita dziesma, to mums iedeva iepriekšējā vakarā, tā
mums bija jāiemācās. Toreiz mums bija četri skolotāji: Kampe, Kampes
kundze, Branta kundze un Brants”.