Bez pagātnes nav nākotnes, bez vakardienas nav rītdienas. Lai atnāktu jauna sākums ir jaizdzīvo atmiņas.
Atnākot rudenim, kad tumsa pārņem gaismu, atnāk laiks, kurā mēs vētījam savu pagātni, lai austot gaismai, ziemas saulgriežos, mēs varētu ieiet jauna sākumā. Šodien, kā nekad mums ir nepieciešams , mūsu senču padoms, viedums , miers, spītība un spēks nesalūst. Ir laiks iedegt sveču ugunis mūsu logos un aicināt senču garus un būt vienotiem.
Veļu laiks, laiks no Miķeļiem līdz ziemassvētkiem, kad Veļu māte vadā savus veļa bērnus ,no mājas uz māju , dodot spēku vājajiem, mieru - nemierīgajiem.
Šodien , kad mums nav laika viens otram, varbūt tieši veļu laiks var kļūt par laiku, kas vieno. Vieno ģimeni, dzimtu, tautu un valsti, vieno paaudzes, vieno pagātni ar šodienu, lai meklētu ceļu nākotnei.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru