kad novembris atnācis ir,
teic svētki un ugunspuķes zied,
pa debesīm šajā vietā
Mana Latvija zvīļo, kad tauta dzied,
cauri gadsimtiem ejot tā mainās
patur to, kas tai vajadzīgs ļoti ir,
lai ik katrs sirdī to mīļo
Mana Latvija vienmēr uz pasaules būs,
kā visskaistākais kas var būt,
kamēr ozols un liepa skatienus mīs,
kamēr saule un mēness mūs skars
(Rita Cvetkova)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru