Lieldienu ticējumi.

Ar olām saistītie ticējumi

Latvju dainās  nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tā var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas.
Arī burvji krāsojuši olas senajos laikos, un likuši tās zem zirgu vai lopu silēm tiem, kam gribējuši uzsūtīt nelaimi lopiem. No tādām burvja olām cilvēki ļoti baidījās.
Īpaši maģisks spēks piemitis pat ūdenim, kurā vārīja olas,- tas līdzēja atvairīt vanagus no vistām: izpērtās pirts slotas Lieldienu rītā lika sētas mietu starpā un aplēja ar ūdeni, kurā vārītas olas.
Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža. Ar olām saistās arī daudz citu ticējumu:

• Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola!
• Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos!
• Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies!
• Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē- tu man nepatīc; ja 3- diezgan kas no tevis nav; ja 4- patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5- jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!