Vasarsvētki.

           Vasarsvētki, ko svin 50.dienā pēc Lieldienām. Pēc Ziemassvētkiem un Lieldienām ir trešie lielākie kristīgie svētki, kuri ir baznīcas gadu svētku pusgada beigās. Šajos svētkos namus un baznīcas mēdz pušķot ar bērzu meijām.Folkloras tradīcijā Vasarsvētkos pārņemta daļa Jurģu dienas ieražu, kas saistās ar pieguļā jāšanu. Edīte Olupe grāmatā "Latviešu gadskārtu ierašas" norāda, ka šajā dienā meitas izloka balsis dziesmās, jo tas ir piemērots laiks rotāšanai. Vasarsvētku nakts ir svētki pieguļniekiem. Šis ir laiks, kad laukos un tīrumos valda lielā sējas rosība, atlidojušie putni iekārto savus mājokļus. Laime gaidāma tajā mājā, kuras paspārnē bezdelīgas taisa ligzdas. Mājas un pagalmi pušķojami ar bērzu meijām, pīlādžu ziediem, kalmēm un citiem zaļumiem. Meijas un puķes liek pie katras gultas. Tautas ticējumi vēsta, ka Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelēs. Savukārt, ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, būs auglīga vasara.