Lasot Ekhartu Tolli...

• Domāšanas straumei ir milzīga inerce, kas var viegli aizvilkt tevi līdzi. Ikkatra doma grib būt vissvarīgākā. Tā vēlas paņemt visu tavu uzmanību. Lūk, jauns garīgs vingrinājums - neuztver savas domas pārāk nopietni.
• Nākamais pakāpiens cilvēka evolūcijā ir iziet no domu robežām. Tas ir steidzams uzdevums. Nevis vispār nedomāt, bet gan nepieķerties domām pilnībā, nebūt to pakļautībā.
• Lielākā daļa cilvēku visu savu dzīvi pavada, ieslodzīti savu domu robežās. Viņi nekad neaiziet aiz šauras prāta veidotas un sevī vērstas pašapziņas, kuru nosaka pagātne.
• Īstenība ir vienots veselums, kur viss ir saistīts, kur nekas nepastāv pats sevī un viens pats. Domāšana sadrumstalo īstenību - tā saskalda to priekšstatu druskās un gabaliņos.
• Dzīves dalīšana pagātnē, tagadnē un nākotnē ir prāta radīta un pilnīgi maldīga. Pagātne un nākotne ir domu veidoli, prāta abstrakcijas. Vienīgais, kas ir īsts, ir tagadne.
• Nav atsevišķu lietu vai notikumu. Zem redzamās virskārtas viss ir saistīts, viss ir daļa no Visuma pilnības, kas radījusi veidolu, kādā redzam šo mirkli.
• Cilvēka prāts vēlmē zināt, izprast un kontrolēt jauc priekšstatus un viedokli ar patiesību. Tev ir jābūt plašākam par domām, lai aptvertu: lai kā arī tu skatītos uz savu dzīvi vai kāda cita dzīvi vai uzvedību, lai kā vērtētu jebkuru situāciju, tas ir tikai skatpunkts, viena no daudzām iespējamām perspektīvām.
• Dogmas - reliģiskas, politiskas, zinātniskas - rodas no kļūdainas pārliecības, ka domās var ietvert īstenību vai patiesību. Dogmas ir kolektīvas domāšanas cietumi. Un, lai cik tas būtu dīvaini, cilvēki mīl savas cietumu kameras, jo tās viņiem dod drošības sajūtu un maldīgu "es zinu" sajūtu.
• Visu veidu aizspriedumi netieši norāda, ka tu esi pieķēries domājošajam prātam. Tas nozīmē, ka tu redzi nevis otru cilvēku, bet tikai savu priekšstatu par viņu. Cita cilvēka esības samazināšana līdz priekšstatam jau ir vardarbības izpausme.
• Vara pār citiem ir par spēku nomaskēts vājums. Patiesais spēks ir cilvēka iekšienē, un jums ir visas iespējas to iegūt.
• Uzmanieties no jebkādas aizsargsistēmas radīšanas sevī! Ko gan jums aizsargāt? Iedomātu identitāti, prāta veidotu tēlu, neīstu realitāti?
• Kad esat atbrīvojies no prāta važām, ir pilnīgi vienalga, vai jums ir taisnība, jo spēcīgā un dziļi neapzinātā vēlme nekļūdīties, kas ir savdabīga vardarbības forma, vairs nepastāv.
• Visas bailes ir tikai ego bailes no nāves, no iznīcības. Ego vienmēr liekas, ka nāve jau gaida to aiz stūra. Stāvoklī, kad esat identificējies ar prātu, bailes no nāves ietekmē visus dzīves aspektus.
• Vairākuma cilvēku dzīvē valda vēlmes un bailes. Vēlmes ir vajadzība pievienot sev kaut ko un justies pilnīgākam. Visas bailes ir bailes zaudēt kaut un justies niecīgākam. Taču Esamība nevar tikt dota vai atņemta. Esamība visā tās pilnībā vienmēr ir tevī.
• Vienmēr ir iespējams tikt galā ar pašreizējo brīdi, taču ir neiespējami mēroties spēkiem ar kaut ko, kas ir tikai prāta projekcija, - nav iespējams pieveikt nākotni.
• Ir teikts: ej, kurp iedams, tu tik un tā esi kur esi. Proti - tu esi šeit. Vienmēr. Vai ir tik grūti to pieņemt?

Vairāk lasīt šeit