Ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, kā arī Kvebekā vasaras saulgriežu diena – 24.jūnijs – ir brīvdiena. Agrāk arī Zviedrijā un Somijā tā bija brīvdiena, bet šobrīd svētki ir pārcelti uz piektdienas vakaru un sestdienu starp 19. un 26.jūniju.
Visizteiktākās vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas folkloras stilā ir saglabājušas Skandināvijas un Baltijas valstis, kur viens no centrālajiem notikumiem ir ugunskuru kurināšana.
Lietuvā vasaras saulgriežu dienu sauc Joninės, bet Igaunijā - Jaanipäev. Tie tiek svinēti līdzīgi kā Latvijā – ar dziesmām un dejām līdz rītausmām, pasaku stāstīšanu, papardes zieda meklēšanu, lēkšanu pār ugunskuru, mutes mazgāšanu rīta rasā, vainagu pīšanu un laišanu upē.
Somijā ugunskuri tiek pārsvarā degti jūras krastos un uz ezera. Interesanti, ka tās ziemeļos tiek svinētas baltās naktis ar nakts saules pielūgšanu, jo naktī nesatumst.
Zviedrijā līgo svētki tiek saukti par Midsommar, šajā dienā māja un pagalms tiek rotāts ar vainagiem un ziedu vītnēm, tiek dziedātas tautas dziesmas, kā arī dedzināti ugunskuri, kas pēc lieluma ir tikpat augsti kā Valpurģu naktī.
Dāņiem Līgo vakars ir Sankt Hans aften. Šajā dienā viņi dzied savu tradicionālo "Mēs mīlam savu zemi" un dedzina salmu raganas uz ugunskuriem, kas saglabājies no 16.un 17. gadsimta baznīcas paražām.
Norvēģijā šie svētki tiek saukti par Jonsok un tie tiek svinēti skandināvu stilā – ar lieliem ugunskuriem. Tie ir pagānu svētki, kas tāpat kā citviet Skandināvijā, apzīmē gaismas dieva uzvaru pār tumsu. Interesanti, ka Skandināvijā viens no nacionālajiem ēdieniem ir siļķe vai cita kūpināta zivs ar ceptiem kartupeļiem.
Īrijā brīvdienās daudzās pilsētās notiek vasaras saulgriežu karnevāli un pat salūti. Ziemeļrietumos gan vēl saglabājušās ugunskura tradīcijas.
Grieķijā vasaras saulgriežu svētkus sauc Klidonas (Κλήδονας) jeb zīme vai orākuls, un tie saistīti ar jaunām, neprecētām meitenēm un pagānu rituāliem. Arī šajā valstī, it sevišķi salās, saglabājušās ugunskuru tradīcijas, dziesmas, dejas un lēkšanu pār ugunskuriem.
Lielbritānijā St Johns diena ir saistīta slaveno Ķeltu uguns festivālu, kas tika svinēts jau pirms tūkstošiem gadu. Stounhendžā un Viltšīrā pulcējas druīdu pēcteči, svinot saulgriežu svētkus. Vēl joprojām līdz mūsdienām ir saglabājies viens no mazākajiem gada raganu sabatiem, bet daži okulisti svin svētkus 11 dienas vēlāk nekā mūsu kalendārā – tas iezīmē zaudētās dienas, kad Gregora kalendārs aizvietoja Jūlija kalendāru 1751.gadā.