Līgatnes pagasta bibliotēka: Lieldienas

Rāda ziņas ar etiķeti Lieldienas. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2017. gada 13. aprīlis

Līgatnes pagasta bibliotēka piedāvā...

piektdiena, 2016. gada 25. marts

Bibliotēkas darbalaiks Lieldienās!

Ceturtdiena, 24. marts 9:00-17:00
Piektdiena, 25. marts Slēgta
Sestdiena, 26. marts 8:00-12:00
Svētdiena, 27. marts Slēgta
Pirmdiena, 28. marts Slēgta

Lieldienas

Lieldienas pirms kristietības ienākšanas bija pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu.

Lieldienu ticējumi :
Lieldienās vajag daudz šūpoties- tad visu gadu nenāks miegs!
Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. — Kādas zīmes vilktas? — Lietuvēna krusts- gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti — pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.
Spriežot pēc tā ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi —drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta, pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju — ļaunos garus dzenājot.

Ar olām saistītie ticējumi:
Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola
Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos
Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies
Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža.

ceturtdiena, 2015. gada 2. aprīlis

Lieldienu ieskandināšanas pasākums!

ceturtdiena, 2011. gada 21. aprīlis

''Pavasara saulgrieži''

google analyticator301zipddd 300x400 LIELDIENAS.

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību.Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks.

Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena..
Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols. Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis.
Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Lieldienu olu krāsošana:
Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņu mizām – iesarkanas, bērzu lapām un sūnām – dzelteni zaļas, kumelītēm – viegli dzeltenas, rudzu zelmeni – koši zaļas.
Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet raibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vai rakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klāt un cieši nosien.
Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Var nosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.
Pervēsim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā.
Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni : ‘Ar bērza slotu pervē uz Lieldienām olas.’
Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums.
Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai. Vairāk lasīt
Lieldienu dekori http://cocoblog.net/2011/04/olinu-gimene/#{"comp":"BizFans","inst":1,"height":333}
Lieldienu tradīcijas Vācija