Rāda ziņas ar etiķeti ticējumi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ticējumi. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2017. gada 13. jūlijs

Saimnieku un saimnieču diena!






Jēkabi (25. jūlijs) jeb Saimnieku diena, ir jūlija galvenie svētki. Ap Jēkabiem sākās labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu. Ja ne maizi, tad vismaz jauno rudzu biezputru. No šīs dienas arī jaunos kartupeļus un ābolus drīkst baudīt.
Ticējumi. Ja rītā rasa un migla, atlikusī vasara būs sausa un karsta. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagāta ziema. Ja silta un gaiša Jēkaba diena – būs auksti Ziemassvētki.
26. jūlijā ir Annas – Saimnieču diena. Senos laikos gan Jēkabi, gan Annas bija kāzu dienas. Jēkabos jaunais saimnieks (dēls) varēja pārņemt mājas valdīšanu, bet Annās pārveda jauno saimnieci. Annas vainagā jābūt tikai maizes augu ziediem, lapām vai vārpām.
Ticējumi. Ja Annas dienā līst – līs vēl divas nedēļas un rudens būs slapjš un ziema sniegaina. Ja diena saulaina, būs sauss rudens.


Jēkaba diena
Annas diena

" Kaut kas par maizīti..."

piektdiena, 2016. gada 25. marts

Lieldienas

Lieldienas pirms kristietības ienākšanas bija pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu.



Lieldienu ticējumi :
Lieldienās vajag daudz šūpoties- tad visu gadu nenāks miegs!
Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. — Kādas zīmes vilktas? — Lietuvēna krusts- gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti — pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.
Spriežot pēc tā ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi —drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta, pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju — ļaunos garus dzenājot.

Ar olām saistītie ticējumi:
Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola
Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos
Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies
Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža.

otrdiena, 2015. gada 10. novembris

Sveiciens Mārtiņos!



Mārtiņdienu svin vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, zviedri - putraimu putru un pīrāgus, latvieši Mārtiņdienā ēd zirņu pītes, gaili un iet budēļos.
Latviešu tautas ticējumi noteic, ka Mārtiņu vakarā ir dūšīgi jādanco, lai aitām dzimst daudz jēru. Toties adīt Mārtiņos nedrīkst, jo tad dzimstot ragaini jēri.
Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu, kas sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un tad turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav aizgājusi pie miera.
Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks. Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.
Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. 
Ar Mārtiņa dienu Latvijā beidzās veļu laiks, bet sākās lielā mīklu minēšana vakaros. Mārtiņos sākās arī masku jeb budēļu gājieni, kas turpinājās līdz Meteņiem.

pirmdiena, 2014. gada 6. janvāris

Zvaigznes diena


Zvaigznes diena – seni svētki, ar kuŗiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos – Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaŗāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir „domīga” un gandrīz nemaz gaŗumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.

Tālab nav šaubu, ka arī sen pirms jaunajām, t.s. kristietiskajām ietekmēm un arī nesaistīti ar tām, šis laiks ir bijis gana svēts un nozīmīgs arī mūsu senajiem, kuŗiem Saules dzīve debesu jumā bija tikpat svarīga, kā pašu šeit uz Zemes – ne velti Dainās Saules un Saules meitu un Dieva dēlu dzīve tiek salāgota ar ļaužu dzīvi. Debesu spīdekļu kāzu dziesmas tiek dziedātas ļaužu vedībās. Un ne velti mūsu senie ticējumi vēsta par Ziemassvētkiem, kā „Dievam dārgu laiku”, tas varbūt norāda, ka runa ir tiešām par ilgāku laika posmu – mēs itin bieži dzirdam, stāstus, ka tie sākti svētīt jau 12 dienas pirms ziemas Saulgriežu brīža un svētes turpinājušās vēl arī 12 dienu un nakšu pēc tam.

Un arī debesu Zvaigznes dienā tieši Saule ir atkal tā nopietnā svētā laika noteicēja. Dažkārt ticējumos Zvaigznes dienu dēvē par „pagānu svētdienu” – varbūt pēc līdzības - kā atkāzas vai kā „baltā svētdiena” nedēļu pēc Lielās dienas vai Pēterdiena kā Jāņu atsvēte vai Jāņu laika noslēgums. Tad Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums – sākam gaidīt Meteni, vēl pa vidu iesvetīdami Teni un Sveču dienu.

Ko tad vēsta Zvaigznes dienas ticējumi? Mazliet saules iespīdēšana Zvaigznes dienā solīja labu ražu tīrumos un zvaigžņotas debesis naktī savukārt dāsnu ogu un augļu ražu. Zvaigžņota debess Zvaigznes dienas priekšvakarā vēstī arī to, ka izdodies lopiņi – kazas un aitas. Savukārt, lai labi padotos sivēni, saimnieces Zvaigznes dienā nedrīkstot dusmoties.

Pie tam, - saulaina Zvaigznes norāda ne tikai uz to, ka laiks no vecās līdz jaunajai Sveču dienai (tātad, no 2.-16.februārim) būs saulains un zvaigžņotām naktīm, un šis gaišais laiks savukārt tālāk vasarā par labu siena laiku, bet tā ir arī pazīme, kas paredz mierīgu un saticīgu gadu.

Gluži visi darbi šai dienā nebija darāmi – piemēŗam, matu sukāšana neieteicama – ar to ir gluži interesanti, jo itin bieži svētajās dienās matus sukāt sievām un meitām jāpiesargājas – varam vien minēt, kālab. Par matu sukāšanu Zvaigznes dienā tiek ar utīm draudēts, bet mēs zinām arī mūsu ikdienas teicienos par to kukaiņu saistību ar netikumiem. Varbūt tās līdzības var salikt kopā un rast kādu kopsakaru ar tikumiem vai netikumiem. Par matu saistību ar Visuma enerģijām mēs esam daudz un dažādās cittautu mācībās dzirdējuši. Mums kā vienmēr, viss ir dziļāk un smalkāk noslēpts un šī saistība aprakstīta.

Tāpat arī Zvaigznes dienā neiesaka lauz zarus, skaldīt malku, cirst skalus un darīt tamlīdzīgus darbus, - tas, lai rokas un kājas būtu veselas un nelūztu.

Zvaigznes dienu mēdz dēvēt arī par Krusta dienu – tad lietuvēna krusti ar baltu krītu velkami uz māju un citu sētas namu durvīm – tas lai piesargātos no nelabajiem gariem, mošķiem un dažādas līdzīgas sodības. Ir ticējumi, kas tieši vēsta par ietekmēm no kristīgām baznīcām, bet ej nu saproti, kurā virzienā tā ietekme – tikpat labi tāds lietuvēna krusts durvīm priekšā var tikt aizvilkts tālab, lai sveši sludinātāji un svešas zināšanas tai sētai netiek klāt... Citādi jau, kā vienmēr, sētā, kas tik tuvu ar citsaules, meža, krūmu un pat Veļu mātes būtnēm dzīvo, tam jābūt piesardzīgam arī par to, lai mazās citsaule būtnītes nemaldās tur, kur nav viņu vieta. Katrs, kas sveša vietā iemaldījies, var visādi citādāk, cilvēkam nedraudzīgi izrīkoties.

Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku laiks un tai jābūt gada aukstākajai dienai. Ar zvaigznes dienu noslēdzas arī Andrejdienā aizsācies precību zīlēšanas laiks. No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag ne vērpt, ne aust, citādi neviesīsies aitas. Auksta Zvaigznes diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem. Īpaši laba zīme ir zvaigžņu mirguļošana pie debesīm. Zvaigznes dienas priekšvakarā pie vakariņu galda sēžas tad, kad jau ieraugāmas pirmās zvaigznes.




Piezīme: Piezīme: Gunta Saule

http://dziveszinazaltis.blogspot.com




ceturtdiena, 2012. gada 5. janvāris

Zvaigžņu diena


Kā grāmatā "Latviešu gadskārtu ieražas" apgalvo Edīte Olupe, Zvaigznes diena nepieder pie īsti latviskajām svinamajām dienām. Trejkungu dienas izcelsme saistāma ar kristīgo leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ieradušies sveikt jaunpiedzimušo jūdu ķēniņu. Savukārt Zvaigznes dienas izcelsme saistāma ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un dievu dievs.Zvaigznes dienas ieražas un ticējumi ir jaundarinājumi, kas veidojušies, pārņemot un pielāgojot citu hronoloģiski tuvāko svinamo dienu tradīcijas, sapludinot tās ar kristietības elementiem. Katoļu apvidos stingrāk tiek ievērots baznīcas proponētais Trejkungu dienas kanons. .
Vakarā pirms Trejkungu dienas uz ēku durvīm ar krītu tiek rakstīts + K + M + B,
kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus: Kasparu, Melhioru un Baltazaru. Ja šādi uzraksti esot uz durvīm, tad ķēniņi pa tām ienākot un esot labvēlīgi. .Zvaigznes dienā daudz uzmanības tiek veltīts aizsardzībai pret ļauniem gariem un lietuvēniem. Krustus un lietuvēna krustus velk ne vien uz durvīm, bet arī uz logu slēģiem, stenderēm, uz dažādiem priekšmetiem un pat cits citam uz muguras. .
Ticējumi vēsta: ja Trejkungu dienā saule spīd visu dienu, tad tai gadā kara nebūs. Savukārt, ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks. Auksta Zvaigznes diena liecina, ka arī ap Miķeļiem (29.septembrī) būs auksti.
Ir arī izveidojušies zināmi aizliegumi, kas palīdz izsargāties no neveiksmēm un nelaimēm. No Jaungada līdz Zvaigznes dienai nevajag vērpt un aust, jo tad nepadosies aitas. Zvaigznes dienā nedrīkst ne skalu, ne kādu koku lauzt, jo tad būs jāklibo. Ja saimniece Zvaigznes dienā ir dusmīga, tad cūkām būs maz sivēnu. Kas Zvaigznes dienā sukā galvu, tam augs utis kā zvaigznes.
Ar Zvaigznes dienu beidzas precību zīlēšanas laiks. Vēl var pagūt izkausēt vasku un ieliet ūdenī. Ja izveidojas kaut kas kronim līdzīgs, meita var būt droša, ka šogad izies pie vīra. .
Lai nosapņotu, kurš būs īstais ņēmējs, meitai jāuzvelk tīrs krekls, pagalvī jāliek dziesmu grāmata, jauni cimdi un vēl drošības pēc trīs kāršu kungi. Tiek uzskatīts, ka sapņi, kurus redz no Ziemsvētkiem līdz Zvaigznes dienai, noteikti piepildās



trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Mārtiņdienas ticējumi

Ticējumi
 Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas – nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz.
 Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
 Ja Mārtiņadiena miglaina, tad ziema būs silta.
 Ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
 Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
 Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
 Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni.

piektdiena, 2009. gada 19. jūnijs

Bibliotēkas darba laiks Saulgriežos!


Līgo un Jāņu diena ir svētki ar mistikas piedevu. Kurš gan nezina, ka Jāņos papardes ziedu jāiet meklēt, rasā seju jāmazgā un jāsavāc ārstniecības augi, kuriem šajā dienā ir īpašs spēks?


Jāņa dienā parādoties maldu uguntiņa, kas esot nauda, kas nākot no zemes apakšas kaltēties.
Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.


Bibliotēkas darba laiks:

22.jūnijā 9.00-18.00

23.un 24.jūnijā slēgts

25.jūnijā 9.00-19.00