Rāda ziņas ar etiķeti bibliotēkas lasīitāji. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti bibliotēkas lasīitāji. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2012. gada 26. aprīlis

Atgādinājums!

Pavasaris......Ir pienācis laiks izrevidēt savu grāmatplauktu, vai nav iemaldījusies kāda bibliotēkas grāmata, kurai sen ir beidzies lietošanas termiņš ! Jūs gaida bibliotēkā !

ceturtdiena, 2012. gada 5. janvāris

''Grāmatas zēniem...''

Žangada
Ievērojamo franču rakstnieku Žilu Vernu pazīst katrs piedzīvojumu literatūras cienītājs visā pasaulē.

Romāns “Žangada. Astoņsimt jūdžu pa Amazoni” ievedīs lasītāju krāšņajā Amazones dabas pasaulē, ļaujot kopā ar Garralu ģimeni doties aizraujošā ceļojumā ar milzīgo plostu žangadu.
Ceļojums rit mierīgi, līdz uz plosta parādās svešinieks. Kas dēkainim Torresam kopīgs ar godavīru Žoāmu Garralu? Kādu noslēpumu glabā pagātne, par kuru klusē cienījamais ģimenes galva? Vai žangada sasniegs ceļa mērķi?
Kapteiņa Granta bērni
Kas dzen lordu Glenervenu un viņa draugus apkārt pasaulei? Viss sākas ar haizivs vēderā atrastu pudeli, kurā ielikta vēstule. Skaidrs – kāds steidzami jāglābj! Kur meklēt nelaimīgo kapteini Grantu? Vai kapteiņa bērni reiz sastaps tēvu? Kā ceļiniekiem izdosies pārvarēt visus šķēršļus? Vai iespējams stāties pretim vētrai un plūdiem, tveicei un salam, zemestrīcei un vulkāna izvirdumam, plēsīgiem zvēriem un ļauniem cilvēkiem?

Ceļo kopā ar jahtas “Dunkans” komandu un uzzini atbildes! Izbaudi aizraujošas dēkas, romantiskus piedzīvojumus, sirds drebēšanu un laimīgas izglābšanās līksmi!
8013_medium
Sulaiņa Žaņa Āķa jaunais kungs Fileass Fogs, cilvēks-hronometrs, iepriekšparedzams kā saules lēkts un riets, vīrs, kas nekad nav mērojis tālāku ceļu par labi iestaigāto taku uz Reformatoru klubu, pēkšņi grib doties ceļojumā apkārt zemeslodei. Un kālab? Tāpēc ka noslēdzis derības! Turklāt ceļojums izvēršas par strauju pakaļdzīšanos, jo detektīvs Fikss ir cieši pārliecināts – Fileass Fogs ir visur meklētais bankas aplaupītājs...


trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Grāmatas zēniem...

Lai ieinteresētu zēnus lasīt , uzlabotu viņu lasīšanas prasmes un motivāciju to darīt, bibliotēkā un bibliotēkas blogā tiks veidoti grāmatu saraksti zēniem. Lasīt vairāk

trešdiena, 2009. gada 11. marts

Krīze iet dziļumā, bibliotēku izmantotība aug: 2009

Pašreizējā krīze apliecina informācijas zinātnē izpētīto un analizēto paradoksu: jo dziļāka krīze, jo lielāks ļaužu pieplūdums bibliotēkās. Galvenais iemesls gan ASV, gan Eiropā, arī Latvijā – bibliotēkās vēl var ieiet bez naudas maka rokās.
1993. gada krīzē Somijas galvaspilsētā Helsinkos bibliotēku apmeklētāju skaits gadā palielinājās par 74,5%, informācijas izsniegums – par 47,6%. 2008. gadā ASV Roise publiskajā bibliotēkā lasītāju daudzums auga par 61%, bet valstī vecākajā Bostonas publiskajā bibliotēkā divos mēnešos to daudzums palielinājās par 32,7%.
2009. gada ziņas no visiem Latvijas nostūriem liecina, ka pirmajos divos mēnešos lavīnveidīgi augusi bibliotēku apmeklētība, īpaši palielinājusies e-pakalpojumu izmantošana (licenzētās datubāzes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, reģionālo un vietējo bibliotēku veidoties elektroniskie resursi, digitālā bibliotēka, digitalizētie mācību materiāli, e-banka, interneta norēķini, utt.). Ogres Centrālajā bibliotēkā, piemēram, lasītāju skaits 2009. gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri audzis par 311, februāri par 347, apmeklējumi attiecīgi par 975 un 1615, informācijas izsniegums attiecīgi par 2 339 un 2 325. Bibliotēku skaitliskie rādītāji līdzīgi aug visā valstī.
Radikāli mainījies arī apmeklētāju kontingents. Ja vēl 2008. gadā bibliotēkas visvairāk izmantoja skolu jaunatne un vecāki ļaudis, tad tagad pie datoriem rindā gaida vīrieši elegances vecumā, kas meklē darbu. Bibliotēkas nodrošina informāciju arī darba meklētājiem.
2009. gadā raksturīga cita informācijas pieprasījumu struktūra, kas liecina par norisēm sabiedrībā: būtiski audzis medicīnas un juridiskās informācijas pieprasījums (tauta pašārstējas un mēģina sevi aizstāvēt un pārstāvēt).
Īpaši liels ir bērnu un pusaudžu pieplūdums bibliotēkās. Daudzi jo daudzi visu dienu cenšas pavadīt bibliotēkās, dažkārt dienā to apmeklējot vairākas reizes. Patiesība ir tāda, ka bērniem un pusaudžiem citur nav kur iet: skolās pulciņi likvidēti, skolu bibliotēku darba laiki īsi un ne reti neizdevīgi, bez tam skolu bibliotēku datornodrošinājums ir vairāk nekā vājš un nespēj saistīt Google paaudzi. Tā nu visi ceļi ved uz publiskajām bibliotēkām. Tas, protams, ir labi, taču bibliotēku kapacitāte tik lielai plūsmai ir nepietiekama un bibliotekārs ar to netiek galā. Tā ir jauna sociāla problēma, kas prasa risinājumu, iespējams, piesaistot to iestāžu finansējumu, kam jārisina sociālie jautājumi, bet kuri nespēj radīt piesaistošu vidi jaunatnei.
Atklājusies arī jauna nopietna sociāla problēma, kas ir liels drauds sabiedrībai – bērni analfabēti, kas vēlas izmantot internetu, jo, kā paši skaidro, lasīt un rakstīt nemākot, taču datorpogas tomēr spaidīt protot.
Labajos gados Latvijas bibliotēku nozare nav vis notrallinājusi nodokļu maksātāju naudu, bet gan būtiski veicinājusi attīstību. Bibliotēkās ar valsts, pašvaldību, Bila un Melindas Geitsu fonda, Eiropas Savienības, Norvēģijas, Nīderlandes, un vēl daudzu citu fondu atbalstu ir radikāli modernizēta informācijas tehnoloģiskā un telpu dizainiskā infrastruktūra, ieviests ātrgaitas un platjoslas internets, inovatīvi tradicionālie un elektroniskie pakalpojumi. Savukārt pašvaldības ar valsts atbalstu ir izremontējušas, renovējušas, uzcēlušas no jauna bibliotēku ēkas Preiļos, Madonā, Ventspilī, Sutros, Nirzā, Rīgā, Taurenē utt. Jā, bibliotēkās ir skaisti, silti, ir datori, ir ātrgaitas internets, ir grāmatas, ir jaunākā prese, ir laipns, atsaucīgs un zinošs bibliotekārs. Un nav nekāds brīnums, ka cilvēki te atrod vietu, kur satikties, mācīties, gūt jaunu informāciju, izklaidēties, pārvarēt krīzes radīto depresiju un atgriezties ekonomiskā apritē.

2009. gads nesis būtisku budžeta samazinājumu gan valsts, gan pašvaldību bibliotēkās. Finansu samazinājuma atšķirības dažādās bibliotēkās ir diezgan lielas. Skolu bibliotekāri, piemēram, pēkšņi pieskaitīti administratīvajam personālam un tiek atbrīvoti no darba, kādā rajona bibliotēkā darba laiks samazināts uz 0,6 slodzēm, plānots bibliotēku uz 2 mēnešus slēgt. Gaisos vējo ideja, ka vajadzētu ņemt naudu par interneta izmantošanu, jo valsts dotācija interneta samaksai samazināta par pusi.

Ekonomiskā lejupslīde nav īstais laiks, kad samazināt bibliotēku finansējumu, saīsināt darba laiku vai pat slēgt bibliotēkas. ASV pētījumi liecina, ka 73% publisko bibliotēku (laukos pat 83%) ir vienīgie bezmaksas interneta pieejas punkti. Vai Latvijā būtu citādāk? Bibliotēkas ziņo, ka pēdējā laikā divkāršojusies datoru un interneta izmantojums. Ekonomiski grūtajos laikos bibliotēka kļūst par īpaši pievilcīgu iestādi, tās popularitāte aug, bezmaksas internets ir palīgs daudziem jo daudziem.

Krīzes laikā ar nepārdomātiem un nemotivētiem lēmumiem un radikālu finansējuma samazināšanu bibliotēkas, kurās līdz šim tik daudz ieguldīts, var praktiski iznīcināt. Var arī pārtraukt jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību… Tikai jāzina, ka investīcijas bibliotēkās ir investīcijas sabiedrībā: katrs dolārs, kas ieguldīts ASV bibliotēku attīstībā dod pieckārtīgu / seškārtīgu atdevi (5,5, Pensilvānija, 6,54 Florida), viena mārciņa Lielbritānijā dod atpakaļ 4 mārciņas. Nekas neliecina par to, ka Latvijā būtu savādāk. Bibliotēka visos laikos ir un paliks tā institūcija, kurā ir neierobežota piekļuve informācijai jebkuram interesentam, arī tam, kuram nav naudas. Nevajadzētu aizmirst pasaulē populāro atziņu: jo vairāk bibliotēku, jo mazāk cietumu.

Gaidām ziņas kā klājas Jums un Jūsu bibliotēkai!


Informāciju sagatavoja:
Anna Mauliņa Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktoreTālr.: 67312793, mob. tālr.: 29422249www.lnb.lv

otrdiena, 2009. gada 3. februāris

Kāds izskatās 2009.gada janvāra mēnesis Lpb dzīvē?

Ir jau nodzīvots 2009.gada pirmais mēnesis.Nodotas ''Bērnu žūrijas''atskaites,Lpb gada atskaites Cēsu Centrālajā bibliotēkā . Bibliotēkā no rītiem , kamēr skolas bērni ir stundās , sanāk pieaugušie-grāmatu lasītāji , periodikas lasītāji , interneta lasītāji . Bibliotēkā ir izveidojusies jauna grupa-darba meklētāji . Katru dienu rīta stundās 5-10 cilvēki meklē darba piedāvājumus gan avīzēs,gan internetā. Tie ir gados jauni cilvēki , īpaša palīdzība pie datora viņiem nav vajadzīga.Iesaku vienīgi,ja vajag,adreses meklējumiem.Pa dienu internetu izmanto vidēji 40 cilvēki -mācībām,atpūtai,izklaidei, rēķinu apmaksai , komunikācijai ,nepieciešamās informācijas meklēšanai. Īpaša lasītāju grupa ir tekošā mēneša periodikas lasītāji -uz vietas bibliotēkā , kā arī lasītāji , kas vecākus žurnālus ņem lasīšanai mājās.Katru dienu uz bibliotēku atnāk kāds cilvēks , kas agrāk nav izmantojis bibliotēkas pakalpojumus . Nāk studenti meklēt grāmatas mācībām,sazināties elektroniski ar kursa biedriem,ar skolu.Janvāra mēneša bibliotēkas kvalitātes rādītāji-lietotāji 124,izsniegums 602,apmeklējums 1210. Bibliotēkai nav sava e-kataloga,bet es nododu ienākušo grāmatu sarakstus Cēsu Centrālajai bibliotēkai , kur tos savada Cēsu rajona kopkataloģā/bibliotēkas sigla 18/. Tā kā bibliotēkai ir blogs,tad internetā ir izlasāma informācija par jaunieguvumiem,
jauniem piedāvājumiem.Pagarināt grāmatas lietošanas termiņu var caur Skype-ligatnes.pagasta.biblioteka