Pašreizējā krīze apliecina informācijas zinātnē izpētīto un analizēto paradoksu: jo dziļāka krīze, jo lielāks ļaužu pieplūdums bibliotēkās. Galvenais iemesls gan ASV, gan Eiropā, arī Latvijā – bibliotēkās vēl var ieiet bez naudas maka rokās.
1993. gada krīzē Somijas galvaspilsētā Helsinkos bibliotēku apmeklētāju skaits gadā palielinājās par 74,5%, informācijas izsniegums – par 47,6%. 2008. gadā ASV Roise publiskajā bibliotēkā lasītāju daudzums auga par 61%, bet valstī vecākajā Bostonas publiskajā bibliotēkā divos mēnešos to daudzums palielinājās par 32,7%.
2009. gada ziņas no visiem Latvijas nostūriem liecina, ka pirmajos divos mēnešos lavīnveidīgi augusi bibliotēku apmeklētība, īpaši palielinājusies e-pakalpojumu izmantošana (licenzētās datubāzes, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, reģionālo un vietējo bibliotēku veidoties elektroniskie resursi, digitālā bibliotēka, digitalizētie mācību materiāli, e-banka, interneta norēķini, utt.). Ogres Centrālajā bibliotēkā, piemēram, lasītāju skaits 2009. gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri audzis par 311, februāri par 347, apmeklējumi attiecīgi par 975 un 1615, informācijas izsniegums attiecīgi par 2 339 un 2 325. Bibliotēku skaitliskie rādītāji līdzīgi aug visā valstī.
Radikāli mainījies arī apmeklētāju kontingents. Ja vēl 2008. gadā bibliotēkas visvairāk izmantoja skolu jaunatne un vecāki ļaudis, tad tagad pie datoriem rindā gaida vīrieši elegances vecumā, kas meklē darbu. Bibliotēkas nodrošina informāciju arī darba meklētājiem.
2009. gadā raksturīga cita informācijas pieprasījumu struktūra, kas liecina par norisēm sabiedrībā: būtiski audzis medicīnas un juridiskās informācijas pieprasījums (tauta pašārstējas un mēģina sevi aizstāvēt un pārstāvēt).
Īpaši liels ir bērnu un pusaudžu pieplūdums bibliotēkās. Daudzi jo daudzi visu dienu cenšas pavadīt bibliotēkās, dažkārt dienā to apmeklējot vairākas reizes. Patiesība ir tāda, ka bērniem un pusaudžiem citur nav kur iet: skolās pulciņi likvidēti, skolu bibliotēku darba laiki īsi un ne reti neizdevīgi, bez tam skolu bibliotēku datornodrošinājums ir vairāk nekā vājš un nespēj saistīt Google paaudzi. Tā nu visi ceļi ved uz publiskajām bibliotēkām. Tas, protams, ir labi, taču bibliotēku kapacitāte tik lielai plūsmai ir nepietiekama un bibliotekārs ar to netiek galā. Tā ir jauna sociāla problēma, kas prasa risinājumu, iespējams, piesaistot to iestāžu finansējumu, kam jārisina sociālie jautājumi, bet kuri nespēj radīt piesaistošu vidi jaunatnei.
Atklājusies arī jauna nopietna sociāla problēma, kas ir liels drauds sabiedrībai – bērni analfabēti, kas vēlas izmantot internetu, jo, kā paši skaidro, lasīt un rakstīt nemākot, taču datorpogas tomēr spaidīt protot.
Labajos gados Latvijas bibliotēku nozare nav vis notrallinājusi nodokļu maksātāju naudu, bet gan būtiski veicinājusi attīstību. Bibliotēkās ar valsts, pašvaldību, Bila un Melindas Geitsu fonda, Eiropas Savienības, Norvēģijas, Nīderlandes, un vēl daudzu citu fondu atbalstu ir radikāli modernizēta informācijas tehnoloģiskā un telpu dizainiskā infrastruktūra, ieviests ātrgaitas un platjoslas internets, inovatīvi tradicionālie un elektroniskie pakalpojumi. Savukārt pašvaldības ar valsts atbalstu ir izremontējušas, renovējušas, uzcēlušas no jauna bibliotēku ēkas Preiļos, Madonā, Ventspilī, Sutros, Nirzā, Rīgā, Taurenē utt. Jā, bibliotēkās ir skaisti, silti, ir datori, ir ātrgaitas internets, ir grāmatas, ir jaunākā prese, ir laipns, atsaucīgs un zinošs bibliotekārs. Un nav nekāds brīnums, ka cilvēki te atrod vietu, kur satikties, mācīties, gūt jaunu informāciju, izklaidēties, pārvarēt krīzes radīto depresiju un atgriezties ekonomiskā apritē.
2009. gads nesis būtisku budžeta samazinājumu gan valsts, gan pašvaldību bibliotēkās. Finansu samazinājuma atšķirības dažādās bibliotēkās ir diezgan lielas. Skolu bibliotekāri, piemēram, pēkšņi pieskaitīti administratīvajam personālam un tiek atbrīvoti no darba, kādā rajona bibliotēkā darba laiks samazināts uz 0,6 slodzēm, plānots bibliotēku uz 2 mēnešus slēgt. Gaisos vējo ideja, ka vajadzētu ņemt naudu par interneta izmantošanu, jo valsts dotācija interneta samaksai samazināta par pusi.
Ekonomiskā lejupslīde nav īstais laiks, kad samazināt bibliotēku finansējumu, saīsināt darba laiku vai pat slēgt bibliotēkas. ASV pētījumi liecina, ka 73% publisko bibliotēku (laukos pat 83%) ir vienīgie bezmaksas interneta pieejas punkti. Vai Latvijā būtu citādāk? Bibliotēkas ziņo, ka pēdējā laikā divkāršojusies datoru un interneta izmantojums. Ekonomiski grūtajos laikos bibliotēka kļūst par īpaši pievilcīgu iestādi, tās popularitāte aug, bezmaksas internets ir palīgs daudziem jo daudziem.
Krīzes laikā ar nepārdomātiem un nemotivētiem lēmumiem un radikālu finansējuma samazināšanu bibliotēkas, kurās līdz šim tik daudz ieguldīts, var praktiski iznīcināt. Var arī pārtraukt jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību… Tikai jāzina, ka investīcijas bibliotēkās ir investīcijas sabiedrībā: katrs dolārs, kas ieguldīts ASV bibliotēku attīstībā dod pieckārtīgu / seškārtīgu atdevi (5,5, Pensilvānija, 6,54 Florida), viena mārciņa Lielbritānijā dod atpakaļ 4 mārciņas. Nekas neliecina par to, ka Latvijā būtu savādāk. Bibliotēka visos laikos ir un paliks tā institūcija, kurā ir neierobežota piekļuve informācijai jebkuram interesentam, arī tam, kuram nav naudas. Nevajadzētu aizmirst pasaulē populāro atziņu: jo vairāk bibliotēku, jo mazāk cietumu.
Gaidām ziņas kā klājas Jums un Jūsu bibliotēkai!
Informāciju sagatavoja:
Anna Mauliņa Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktoreTālr.: 67312793, mob. tālr.: 29422249
www.lnb.lv
